Pandēmija uz iedzīvotāju psihisko veselību atstāj dramatiskas sekas

Pandēmija ir kļuvusi par lielu pārbaudījumu cilvēku psihiskajai veselībai. Vēl pirms sērgas saņemt palīdzību krīzes brīdī Latvijā nebija vienkārši, runāt par savu mentālo veselību – gandrīz tabu, un tā visa rezultāts – nelaimīgas dzīves un augsti pašnāvību rādītāji. Veselības ministrija šogad tikusi pie 7 miljoniem eiro, lai īstenotu īpašu psihiskās veselības plānu. Cik tas ir efektīvs? 

ĪSUMĀ:

• Sintijas problēmu saknes bija pusaudžu gados piedzīvotā vardarbība ģimenē.
• Sintija: Palīdzēja tas, ka es gribēju mainīt lietas.
• Pandēmija uz iedzīvotāju psihisko veselību atstāj dramatiskas sekas.
• Covid-19 laikā attālinātās konsultācijas – dažiem riskantas.
• Speciālistu piesaistīšana valsts konsultācijām var izrādīties problemātiska.
• Nozarē apšauba valsts iecerētā Covid-19  krīzes tālruņa lietderību.
• Jaunības izmisums – pusaudze mēģina izdarīt pašnāvību.
• Bērnu psihiatrijas klīnikā trūkst resursu atbalsta sniegšanai
• Būtiski izglītot pašus bērnus mentālās veselības profilaksē

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs sadarbībā ar Veselības ministriju nupat prezentējis Pirmās psiholoģiskās palīdzības rokasgrāmatu pusaudžiem.

Vairāk šeit

Pandēmija: ikvienam izaicinājumam ir risinājums

“Neziņa ir tas, kas šo pandēmijas krīzi padara tik sarežģītu,” saka līdzšinējais Pasaules Bankas prezidenta padomnieks, tagad vadošais ekonomists par Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu, jau piecpadsmit gadus Vašingtonā dzīvojošais latvietis Kārlis Šmits.  Viņš, būdams tuvu stāvošs pasaules ekonomikas procesiem, vērtē, kā pandēmija mainīs pasauli un kā ar to tiksim galā.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

Vairāk šeit

Darba tiesības pandēmijas laikā: algu subsīdijas

Vienai daļai uzņēmumu Covid-19 pandēmijas ietekmē darbs ir nevis apstājies pilnībā, bet tikai samazinājies. Lai darba devēji varētu turpināt nodrošināt darbiniekiem pilnu atalgojumu, ir iespējams pieteikties algu subsīdijām. Kam un cik lielā apjomā tās pienākas? Vai iespējams algu subsīdijas piemērot tikai par daļu no mēneša un pārējā laikā saņemt, piemēram, dīkstāves atbalstu?

Algu subsīdiju mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, tā, lai tie varētu turpināt nodarbināt savus darbiniekus un izmaksāt viņiem algas. Maksājums paredzēts tiem nodarbinātajiem, kuriem ir samazinājies darba laiks.

Vairāk šeit

Pētīs Covid-19 pandēmijas izraisīšanos

Pasaules Veselības organizācijas ekspertu grupa, kura pētīs Covid-19 pandēmijas izraisīšanos, beidzot ieradusies Ķīnas pilsētā Uhaņā. Tas izdevies pēc ilgstošas Ķīnas pārliecināšanas. Misijai bija jāsāk darbu jau aizvadītajā nedēļā, tomēr eksperti nebija saņēmuši no Ķīnas vajadzīgās atļaujas un vīzas.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.