Memoranda padomes 28.04.2021. sēde

Atskatoties uz vakardienas, 2021.gada 28.aprīļa Memoranda padomes sēdes norisi:

- Valsts kancelejas pārstāves I.Pauloviča un I.Kušķe informēja par piektā Latvijas atvērtās pārvaldības plāna izstrādes procesa uzsākšanu. Atvērtās pārvaldības sekretariāta pārstāvji P.Varga un I.Mangule pauda atbalstu Latvijas aktivitātēm atvērtās pārvaldības sekmēšanai. Ar līdz šim paveikto un aktualitātēm atvērtās pārvaldības iniciatīvas ietvaros var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē -https://www.mk.gov.lv/lv/atverta-parvaldiba, kur arī būs iespējams sekot līdzi jaunā plāna izstrādes procesam.

- I.Vaivare (biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”) informēja par aktualitātēm saistībā ar darbu COVID-19 stratēģiskās vadības grupā un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes procesā visa nevalstisko organizāciju interesēs, ņemot vērā, ka plāns 27.04.2021. ir apstiprināts Ministru kabinetā. Padomes locekļi aktualizēja jautājumu par konsultēšanos ar nevalstiskajām organizācijām atbilstoši 31.marta sēdē izteiktajam lūgumam organizēt tikšanos par ieguldījumiem nozarē, konstatējot, ka atsaucība no Memoranda padomē nepārstāvētajām ministrijām ir bijusi nepietiekama. Līdz ar to Memoranda padomes sekretariātam tika lūgts atgādināt atsevišķām ministrijām par padomes lūgumu, kā arī Memoranda padomes NVO puses locekļi līdz nākamajai Memoranda padomes sēdei organizēs tikšanos ar ministriju amatpersonām ar mērķi skaidrot iesaistes nepieciešamību.

- Valsts kancelejas pārstāvis H.Beitelis informēja par Ministru kabinetā apstiprināto atbalstu nevalstiskajām organizācijām Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros.

- Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” pētniece A.Frīdenberga iepazīstināja ar veiktā pētījuma rezultātiem un priekšlikumiem iespējamajiem risinājumiem. Tieslietu ministrijas pārstāve L.Medin pauda atbalstu nepieciešamajām izmaiņām, informējot, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu plāno tuvākajā laikā uzsākt darbu pie risinājumiem (grozījumi normatīvajos aktos, sistēmu programmēšana) ar mērķi panākt pēc iespējas atbilstošākus datus par nevalstiskajām organizācijām.

- Memoranda padome atbalstīja Ā.Ādlera (biedrība "Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai") un kā aizvietotāja A.Gobiņa (biedrība"Eiropas kustība Latvijā") deleģēšanu darbam komisijā, kura vērtēs nevalstisko organizāciju pieteikumus darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē.

- K.Zonberga (biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse") un A.Gobiņš iepazīstināja ar Demokrātijas nedēļas aktivitātēm, aicinot pasākumu un aktivitāšu organizēšanā iesaistīties gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts pārvaldes institūcijas, lietojot īpaši izveidoto logo (pievienoti pielikumā). Ņemot vērā to, ka Demokrātijas nedēļa ir pilsoniska/sabiedriska iniciatīva, nav nekādu īpašu noteikumu logo izmantošanai. Pasākumiem utt., protams jāatbilst Satversmei un demokrātiskām vērtībām, tomēr nekāda saskaņošanas procesa nav. Organizatori priecāsies, ja par saviem pasākumiem informēsiet Eiropas Kustību Latvijā un Latvijas Pilsonisko aliansi (info@eiropaskustiba.lv; alianse@nvo.lv), kā arī kādu ziņu ieliksiet Facebook grupā “Demokrātijas nedēļa 2021”. Visvienkāršākais iesaistes veids ir katru dienu nedēļas laikā savos sociālajos tīklos publiskot kādu ministrijas/NVO citātu/pieredzes stāstiņu par demokrātijas stiprināšanu.

DemokrātiJĀ!

- 1. maijs, Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Demokrātijas nostiprināšanas svētki, jo 1920. gadā pirmo reizi sanāca Satversmes sapulce, kas veidoja demokrātiskās Latvijas svarīgāko dokumentu - Satversmi;

-  4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, demokrātijas atgūšanas svētki;

- 7. maijs, Latvijas valstsgribas tēva, izcilā valstsvīra Dr. Miķeļa Valtera dzimšanas diena ar diskusijām par demokrātijas nākotni;

-  9. maijs, Eiropas diena. Diena, kurā atzīmējam savu sadarbību ar Eiropas demokrātiskajām valstīm un svinam savu piederību demokrātisko Eiropas valstu saimei, kārtojam Eiropas Eksāmenu utt.

-  J.Ābola no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā informēja par iespējām Eiropas dienas atzīmēšanai.

-  Nākamā Memoranda padomes sēde plānota 2021. gada 26. maijā plkst. 11.00, darba kārtība pievienota pielikumā.

Visi sēdes materiāli pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē: https://www.mk.gov.lv/lv/2021-gada-28-aprila-sedes-darba-kartiba, savukārt sēdes ieraksts - https://www.youtube.com/watch?v=bXTTA0_YZ3g.  

Informāciju sagatavoja:

Zane Legzdiņa-Joja

• Valsts kanceleja
• Valsts pārvaldes politikas departaments
• Konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos
• 67082949
• Zane.Legzdina@mk.gov.lv
• www.mk.gov.lv

Biznesa vadības sistēma ODOO

2021. gadā LATA uzsāk tīmekļa semināru sēriju, kurā aicinām LATA biedrus un citus atvērto tehnoloģiju ekspertus dalīties savā pieredzē. 

Semināri notiks katra mēneša otrā ceturtdienā no plkst. 16.00 līdz 17.00.

Ja vēlies uzstāties seminārā, tad piesakies m.t.: 29215073.

Arnis Putniņš ir uzņēmējs un IT nozares darbinieks ar vairāk kā 25 gadu darba pieredzi šajā nozarē. Izveidojis un uztur biznesa vadības sistēmu OZOLS, šobrīd ir aizrāvies ar atvērtā pirmkoda programmatūras piedāvāto iespēju izmantošanu Latvijā.

Prezentācijas laikā Arnis izstāstīs par sistēmas "Odoo" iespējām, attīstību, izmantošanas veidiem un priekšrocībām biznesa uzdevumu risināšanā, kā arī šīs sistēmas piemērotību Latvijas uzņēmumiem šodienas uzdevumu risināšanā.

Vērienīga pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa”

Jaunais "Apvārsnis Eiropa" palīdzēs ES dekarbonizēt rūpniecību, ieviest inovācijas un atbalstīs pētniecību ©AdobeStock/Boggy  

• Kopējais budžets — 95,5 miljardi eiro, tostarp 5,4 miljardi eiro no ES atveseļošanas plāna 
• Uzmanības centrā — veselība, digitalizācija, atbalsts inovatīviem uzņēmumiem 
• Programmu provizoriski piemēro jau kopš 2021. gada 1. janvāra 

Programma darbosies no 2021. līdz 2027. gadam, palīdzot ES dekarbonizēt rūpniecību, ieviest inovācijas un sagatavoties turpmākām pandēmijām, nostiprinot veselības aprūpes sistēmas.

Programma garantē īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu pētniecībai un inovācijai, pievēršoties globālu jautājumu risināšanai, tostarp cīņai pret klimata pārmaiņām, digitalizācijai un Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” līdz šim vēl nepieredzēti liels ES budžeta līdzekļu piešķīrums atvēlēts digitalizācijai un ar to saistītiem pētījumiem. Paredzēts arī atbalsts inovatīviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un Eiropas pētniecības infrastruktūrai, kā arī papildu finansējums viena miljarda eiro apmērā fundamentālajiem pētījumiem. Šos līdzekļus novirzīs ar Eiropas Pētniecības padomes starpniecību.

“Apvārsnis Eiropa” provizoriski darbojas jau kopš 2021. gada 1. janvāra. Eiropas Parlaments otrdien pauda galīgo apstiprinājumu programmai, 677 deputātiem balsojot par, 5 — pret un 17 deputātiem atturoties (“Apvārsnis Eiropa” izveides regula), kā arī 661 deputātiem balsojot par, 5 — pret un 33 atturoties (lēmums par “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programmas izveidi).

Citāti

"Apvārsnis Eiropa sagatavos ES nākotnei, atbalstot veselības aprūpes sistēmas, palīdzot rūpniecībai samazināt oglekļa dioksīda emisijas un ļaujot uzņēmējiem inovēt. Tā atbalstīs arī Eiropas pētniekus! Vērienīgie ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ļaus mums tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem,” norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Dans Nika (S&D, Rumānija), kurš izstrādājis ziņojumu par “Apvārsnis Eiropa” izveides regulu.

“Esam panākuši to, ka mums būs vērienīgs un līdzsvarots budžets, kas ļaus spēcīgi atbalstīt gan fundamentālo pētniecību, gan tematiskus pētījumus. Turklāt šī ir pirmā reize, kad atsevišķs budžets atvēlēts arī Eiropas kultūras un radošajām nozarēm,” uzsvēra ziņotājs par “Apvārsnis Eiropa” īpašo programmu Kristiāns Ēlers (PPE, Vācija), norādot, ka “ar šo programmu Eiropas Savienība juridiski apņemas arī aizstāvēt akadēmisko brīvību visā kontinentā”.

Vispārēja informācija

 Programmas “Apvārsnis Eiropa” vispārējais budžets būs 95,5 miljardi eiro, no kuriem 5,4 miljardi eiro tiks novirzīti no Eiropas Savienības atveseļošanas plāna “Next Generation EU”, un vēl 4 miljardus eiro nodrošinās ES daudzgadu budžets.

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir strukturēta trīs pīlāros.

• Pīlārs “Izcila zinātne”, iesaistot Eiropas Pētniecības padomi, atbalstīs pašu zinātnieku definētus un virzītus progresīvas pētniecības projektus. Tiks finansētas arī Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās pētniecības stipendijas, kā arī pētnieku apmaiņa, un veiktas investīcijas pētniecības infrastruktūrā.

• Pīlārs “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” paredz tiešu atbalstu pētījumiem, kas saistīti ar sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu un tehnoloģiskajām un rūpnieciskajām spējām, un iezīmēs virzību ES mēroga pētniecības misijām. Šā pīlāra ietvaros darbosies arī Kopīgais pētniecības centrs (JRC), kas sagādā Eiropas Savienības un valstu politikas veidotājiem neatkarīgus zinātniskos pierādījumus un sniedz tehnisku atbalstu.

• Pīlāra “Inovatīva Eiropa” mērķis ir nodrošināt Eiropai līderpozīciju tirgu radošā inovācijā. Vēl tajā paredzēts, nostiprinot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) darbību, veicināt darījumu pasaules, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrāciju.

Kontakti: 

• Baptiste CHATAIN 

  Press Officer 

  Kontaktinformācija: 

  • Telefona numurs: (+32) 2 28 40992 (BXL) 
  • Mobilā tālruņa numurs: (+32) 498 98 13 37 
  • Elektroniskais pasts: baptiste.chatain@europarl.europa.eu 

• Jānis KRASTIŅŠ 

  Press Officer in Latvia 

  Kontaktinformācija: 

  • Telefona numurs: (+371) 6708 5461 
  • Mobilā tālruņa numurs: (+371) 26 542 369 
  • Elektroniskais pasts: janis.krastins@europarl.europa.eu 

• Agnese KRIVADE 

  Press Officer 

  Kontaktinformācija: 

  • Telefona numurs: (+32) 228 46 718 (BXL) 
  • Mobilā tālruņa numurs: (+32) 470 89 01 46 
  • Elektroniskais pasts: agnese.krivade@europarl.europa.eu 

The integrated solution that will help you streamline your processes

Interested in discovering best practices to improve HR processes? Then join us for our next online Roadshow!

Together we'll see how to solve the daily challenges that Human Resources managers face, especially during this remote working period. The best part? You will take control of the presentation! Your live votes will determine the challenges we will solve with a live demonstration of Odoo.

From recruitment and onboarding to employee and performance management… Here are some challenges we will tackle together during the presentation:

 

• Looking for new candidates to join your amazing team?
  Share job ads with your entire network on social media and and launch a referral plan
  inside your own company! 

• Issues with creating and managing job offers remotely?
  Prepare digital contracts, centralize all documents and submit signature requests
  in seconds

• Is your employee onboarding time-consuming?
  Increase your efficiency by automating those tasks and help your employees grow
  with the eLearning app

• Need to improve your employees' administration management?
  Optimize your teams’ schedules and handle expenses, leaves and approval requests
  in a glance...

… and many others, in one single software!

More >>

Informēs par Erasmus+ konkursu profesionālās izglītības izcilības centru izveidei

Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru 30. aprīlī organizē informatīvu tiešsaistes pasākumu par Erasmus+ konkursu profesionālās izglītības izcilības centru izveidei. Pasākumā informēs par finansējuma saņemšanas un partnerorganizāciju meklēšanas iespējām, projektu sagatavošanu, iesniegšanu un vērtēšanu.

Profesionālās izglītības izcilības centru iniciatīva izveidota, lai atbalstītu inovācijas un izcilību profesionālajā izglītībā. Tie apvieno dažādus vietēja līmeņa partnerus, kā, piemēram, profesionālās izglītības iestādes, darba devējus, darba devēju organizācijas, pētniecības centrus, attīstības aģentūras, nodarbinātības pakalpojumu sniedzējus un sociālos partnerus, radot “prasmju ekosistēmu”, kas sniedz ieguldījumu reģiona ekonomikas un sociālajā attīstībā, inovācijās un viedās specializācijas stratēģijās.

Pasākums notiks no plkst.10.30 līdz 13.30 (pēc Latvijas laika) šajā saitē. Reģistrēšanās nav nepieciešama. Pasākuma straumēšanas logā būs ietverta Slido sadaļa, kurā dalībnieki varēs  mijiedarboties ar citiem dalībniekiem un lektoriem. Slido rīkam būs iespējams arī pievienoties ar uzģenerēto saiti vai caur Slido mājaslapu, ievadot kodu “COVE2021”. Dalībnieki ir aicināti iesūtīt jautājumus pirms pasākuma, rakstot uz e-pasta adresi EACEA-EPLUS-VET@ec.europa.eu. 

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš Eramsus+ 2021. gada konkursā profesionālās izglītības izcilības centru izveidei ir 7. septembris plkst. 17.00 (pēc Briseles laika).  

Video

Pieejams pašmācības kurss par jaunās Erasmus+ programmas iespējām skolām

Eiropas Komisijas skolu izglītības tiešsaistes platformā School Education Gateway ir pieejams bezmaksas tiešsaistes pašmācības kurss par jaunās Erasmus+ programmas iespējām skolām Erasmus+ Funding Opportunities for Schools - 2021 Edition. Kurss ir paredzēts skolotājiem, skolu vadītājiem un starptautisko projektu koordinatoriem un esošajiem projektu īstenotājiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Erasmus+ finansēšanas iespējām savai skolai. 

Pašmācības kursā dalībnieki varēs uzzināt par skolu iespējām Erasmus+ programmā: mācību mobilitātēm (Erasmus+ programmas 1. pamatdarbība – KA1) skolu pedagoģiskajam un atbalsta personālam, kā arī skolēniem, un sadarbības partnerībām (Erasmus+ programmas 2. pamatdarbība – KA2) – veidot partnerības ar citām skolām un organizācijām labas prakses apmaiņai un rezultātu izstrādei.

Kursā sniegs informāciju arī par Erasmus+ programmas prioritātēm skolu izglītības sektorā un pieteikuma iesniegšanas procesu. Kursam iespējams pieteikties jebkurā brīdī līdz šī gada 31. maijam. Kurss sastāv no viena moduļa, kas iedalīts astoņās kategorijās (aptuvenais kursa ilgums – 3h).

Plašāka informācija un pieteikšanās School Education Gateway mājaslapā.

Video

Konference tiešsaistē "Kā NVO dzīvo un strādā ierobežojumu laikā?"

Lai iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem un stiprinātu nevalstisko organizāciju sektoru pandēmijas laikā, ceturtdien, 2021. gada 29. aprīlī plkst. 14.00, tiešsaistē notiks pieredzes apmaiņas un tīklošanās konference “Kā NVO dzīvo un strādā ierobežojumu laikā?”. Konferencē būs iespēja uzklausīt ekspertu viedokļus, dzirdēt NVO iedvesmas stāstus, dalīties pieredzē, kā arī apgūt jaunus digitālus rīkus.

Konferencē aicināti piedalīties NVO pārstāvji no visas Latvijas, aktīvi kopienu pārstāvji, kā arī interesenti, kas pietuvināti nevalstiskajam sektoram.

Pieredzes apmaiņas un tīklošanās konferencē dalībniekus uzrunās Rīgas domes pārstāvji: Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, akcentējot NVO lomu pilsoniskās sabiedrības attīstībā, un RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un Sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja Ilona Stalidzāne, iezīmējot Rīgas domes aktualitātes NVO jomā un NVO nama darbu ierobežojumu laikā.
Turpinājumā dalībniekiem būs iespēja piedalīties 3 darba grupās: “Organizācijas darbinieki un darbīgums izaicinājumu laikā”, “Ķēdes stiprais posms: sadarbība” un “Iegūstot - varēšu dalīties un dot!”. Ekspertu vadībā klātesošie varēs ieklausīties un dalīties ar savu NVO pieredzes un iedvesmas stāstiem. Darbā grupas būs aicinātas arī paust priekšlikumus par NVO nama darbību, lai turpinātu atbalstīt un sekmīgi sadarboties ar NVO.

“Hibrīdpasākumi. Kāpēc šis kļūs par 2021.gada pasākumu trendīgāko formātu un kas jāņem vērā, organizējot hibrīdpasākumus?” – šādu tēmu klātesošajiem prezentēs Inese Šubēvica, biedrības “Jaunatnes līderu koalīcija” pārstāve.

Noslēgumā ar konferences darba grupu rezultātiem un vērtīgākajām atziņām iepazīstinās RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un Sabiedrības integrācijas nodaļas NVO atbalsta sektora projektu koordinatore Lauma Celma.
Pasākumu vadīs un uz tehniskiem jautājumiem pirms un pasākuma laikā labprāt atbildēs NVO un kopienu attīstības virzītāja, pasākumu moderatore ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Inese Šubēvica, e-pasts: subevica.inese@gmail.com vai tālrunis: 29209607.

Informējam, ka tiešsaistes pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video tiks izmantoti pasākuma organizatoru publicitātes vajadzībām.

Kaitīgas mākslīgā intelekta sistēmas

Mākslīgā intelekta (MI) sistēmu radīto risku novēršanai Eiropas Komisija (EK) rosina jaunus noteikumus. Plāno aizliegt sistēmas, kas ļautu veikt iedzīvotāju sociālo novērtējumu vai mudinātu bērnus uz kaitīgām darbībām.

EK pārstāvniecība Latvijā skaidro, ka trešdien komisija spērusi pirmos soļus, lai "padarīt Eiropu par uzticama mākslīgā intelekta (MI) globālo centru." Proti, paredzēts ieviest virkni noteikumu, kas nepieļautu digitālo tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības drošībai un ekonomikai kaitīgos veidos.

EK uzskata, ka jaunā Eiropas Savienības (ES) regula nodrošinās, ka eiropieši var uzticēties tam, ko piedāvā mākslīgais intelekts. Noteikumi novērsīs specifiskos riskus, ko rada MI sistēmas, un noteiks pasaulē augstākos standartus. Koordinētajā plānā ir norādītas politikas izmaiņas un investīcijas dalībvalstu līmenī, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI izstrādē.

Mākslīgā intelekta sistēmas paredzēts iedalīt grupās, ko noteiks risks, kuru tās ir spējīgas radīt. Piemēram, grupā "nepieņems risks" tiks iekļautas sistēmas, kas nepārprotami apdraud cilvēku drošību, iztikas līdzekļus un tiesības. Sistēmas, kas manipulē ar cilvēku uzvedību un kas ļauj valdībām veikt "sociālo novērtējumu", kā, piemēram, aizvadītajos gados tas ir bijis pilotprojektu veidā ieviests Ķīnā.

 

“Mākslīgais intelekts ir nevis mērķis, bet līdzeklis. Tas ir zināms jau gadu desmitiem, taču, pateicoties datošanas jaudai, tas ir sasniedzis jaunas spējas. Tas sola milzīgu potenciālu tik atšķirīgās jomās kā veselība, transports, enerģētika, lauksaimniecība, tūrisms un kiberdrošība. Tas arī rada vairākus riskus,” sacījis par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons

"Augsta riska" grupā ir sistēmas, kas saistītas ar kritisko infrastruktūru, izglītību, ražošanu un citām līdzīgām nozarēm. Paredzēts, ka tām būs jāatbilst virknei drošības nosacījumu. Kā piemēru "ierobežota riska" sistēmai EK min virtuālos asistentus. Un šeit ir galvenais, ka cilvēks, kurš ar tiem saskarās apzinās, ka tā ir mākslīgā intelekta sistēma, nevis cilvēks. Bet "minimāla riska" grupā ir videospēles, e-pasta vēstuļu filtri un citi līdzvērtīgi produkti, kuri var izmantot MI.

"Mākslīgā intelekta jomā uzticēšanās ir obligāts, nevis maznozīmīgs faktors. Ieviesdama šos būtiski svarīgos noteikumus, ES kļūst par iniciatori jaunu globālu standartu izstrādei, kas nodrošinās, ka mākslīgajam intelektam var uzticēties," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere.

EK uzskata, ka koordinācija dalībvalstu līmenī stiprinās Eiropas vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI jomā. Lai saglabātu konkurētspēju pasaules mērogā, Komisija ir apņēmusies veicināt inovāciju MI tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā visās nozarēs visās dalībvalstīs.

Pagaidām gan regula vēl ir sākumprocesā un Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm likumdošanas procedūrā būs jāpieņem priekšlikumi par Eiropas pieeju attiecībā uz mākslīgo intelektu un mašīnbūves ražojumiem. Kad regulas būs pieņemtas, tās būs tieši piemērojamas visā ES. Vienlaikus Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu koordinētajā plānā paredzētās darbības.

Vairāk šeit

Attālinātās nodarbības nākotnē iekļaus ikdienas klātienes mācībās

 

Nākotnē, pilnā apjomā atsākoties klātienes mācībām skolās, varētu ļaut skolām atsevišķas dienas mēnesī organizēt attālinātās mācības. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kas prezentēti Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos.

Ministru kabineta noteikumu projektu “Attālināto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība” IZM nodeva sabiedriskai apspriešanai jau februārī, bet tagad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) ar to iepazīstināja Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos. Ministre rosināja diskutēt par mācību stundām tiešsaistē kā neatņemamu klātienes mācību procesa sastāvdaļu, kuru nākotnē nevajadzētu asociēt ar darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, bet uzlūkot kā vienu no mācīšanās formām, kas ļaus efektīvāk apgūt mācību saturu, informēja IZM.

Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts procentuāli maksimālais attālinātajās mācībās īstenojamais stundu skaits mācību gadā, kā arī vienā mācību priekšmetā, kursā vai modulī. Piemēram, vispārējā izglītībā orientējoši līdz vienai dienai mēnesī 2.–3. klasei, līdz divām dienām mēnesī 4.–6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.–9. klasei, līdz četrām dienām mēnesī – vidusskolas posmā.

Attālinātās mācības plānotas arī profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs. Attiecībā uz augstāko izglītību attālinātā mācību īstenošana līdz 50% ir noteikta kā maksimālā robeža

Savukārt attālinātas mācības nebūs paredzētas pirmsskolas izglītības pakāpē un 1. klasē.

Tāpat šādā formā mācības nebūs īstenojamas speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Noteikumu projekts paredz izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par detalizētākas attālināto mācību formu, proti, izdodot atsevišķu vai arī papildinot jau spēkā esošos iekšējos normatīvos aktus. Mācību priekšmetu (kursu, moduļu) stundu īstenošanas plānā un darba organizācijas plānā (stundu un nodarbību sarakstā) izglītības iestāde norāda attālināto mācību ietvaros plānotās stundas.

Ministrijas skatījumā attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās uzlabo digitālās kompetences, sekmē  atbildības nodošanu par mācībām pašiem skolēniem un personalizē zināšanu apguvi, stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību un kritisko domāšanu, radošumu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes. Pētnieki arī esot secinājuši, ka attālināto mācību elementi uzlabo adaptācijas spējas darbam dažādās situācijās, līdz ar to – mazina spriedzi un apjukumu iespējamo krīžu laikā.

IZM sagatavotā projekta anotācija norādīja uz pētnieku ieteikumu katram priekšmetam semestrī vismaz vienu mācību stundu realizēt attālinātā režīmā, lai tādējādi uzturētu prasmes mācīties attālināti un regulāri atjauninātu saistīto zināšanu, pieredzes un tehnoloģiju bāzi. Esot arī svarīgi atstāt pietiekamu brīvību pedagogiem, lai viņi varētu izvērtēt to, kuras tēmas ir derīgākas attālinātām mācībām. Nepieciešams arī uzlabot tehnisko nodrošinājumu.

Vienlaikus IZM ieskatā ir būtiski nošķirt krīzes periodu, kurā nav iespējas izmantot mācības klātienē, un pēckrīzes periodu, kad būs iespējama izvēle, kurām aktivitātēm izmantot attālināto mācīšanos. Attālinātā mācību procesā esot būtiski noteikt skaidrus mācību mērķus, piemēram, digitālo kompetenču attīstīšana, pašvadītas mācīšanās veicināšana, atbildības uzņemšanās par savu darbu.

Vairāk šeit

Atvērta pieteikšanās BAFF līderības akadēmijai

Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds (BAFF) aicina jauniešus, kas šobrīd mācās 10. un 11. klasē, pieteikties bezmaksas virtuālai apmācību programmai angļu valodā Līderības Akadēmija 2021. Šogad, apgūstot inovatīvas prasmes, kas nepieciešamas nākotnes līderiem, programma dos iespēju dalībniekiem iepazīt arī dažādas dizaina domāšanas metodes.

Līderība ir domāšanas veids, prasme sazināties un sadarboties, tāpēc virtuālās programmas Līderības Akadēmija 2021 ir vērsta uz to, lai veicinātu jauniešu līderības prasmes un iesaisti dažādās sabiedriskās aktivitātēs, attīstīt domāšanu ārpus rāmjiem, spēju iedvesmot un drosmi pieņemt lēmumus. Iesaistītajiem jauniešiem neformālā veidā būs iespēja apgūt interesantas un mazāk zināmas metodes, kas izstrādātas ASV, tādējādi pilnveidojot savu personību, attīstot radošo domāšanu, satiekot un iepazīstot domubiedrus.

Nedēļu ilgā apmācību programmā ietvertas šādas tēmas:

• Inovācijas stratēģijas
• Dizaina domāšanas metodes
• Prezentācijas un komunikācijas prasmes
• Komandas darbs
• Līdzdalība un sadarbība

Programmai aicināti pieteikties aktīvi un mērķtiecīgi skolēni, kuriem ir interese par līderības izglītību, sevis pilnveidošanu un vēlme iegūt jaunas zināšanas ārpus skolas ASV pasniedzēju vadībā. Pieteikšanās BAFF virtuālai Līderības Akadēmijai 2021 notiek BAFF mājaslapā līdz 2021. gada 16. maijam. Programmas norise plānota no 26. līdz 30. jūlijam.

Vairāk šeit

Kāda ir saistība starp putekšņiem un koronavīrusu?

Augu putekšņi palielina risku inficēties ar koronavīrusu, turklāt tas attiecas ne tikai uz tiem, kuriem ir alerģijas, liecina jauns starptautiskas zinātnieku grupas pētījums.

Gaisā izkaisītie ziedputekšņi var būt faktors, kas ietekmē saslimstības ar Covid-19 līmeni – tāds ir galvenais secinājums pētījumam, kas publicēts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences” (PNAS).

Kāda ir saistība starp putekšņiem un koronavīrusu?

Pirms diviem gadiem Eiropas zinātnieku grupas pētījumā tika pierādīts, ka putekšņi var mazināt cilvēka imūnsistēmas reakciju uz vīrusiem.

Savstarpēji iedarbojoties ar olbaltumvielām, kuras iniciē pretvīrusa reakciju elpceļu epitēlijšūnās, putekšņu daļiņas var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret elpceļu slimībām, tostarp gripu un SARS, norāda jaunā pētījuma līdzautors, Kolumbijas Universitātes Ņujorkā vides un veselības katedras docents Lūiss Ziska rakstā, kas publicēts akadēmisko jaunumu portālā “The Coversation”.

Jaunajā pētījumā zinātnieki analizējuši inficēšanās ar koronavīrusu jauno gadījumu skaita atkarību no augu putekšņu koncentrācijas gaisā izmaiņām. Novērojumi veikti 31 pasaules valstī, dati vākti 248 aerobioloģiskā monitoringa stacijās, tostarp Latvijā.

Lūiss Ziska raksta, ka iegūto datu analīze rāda, ka vidēji apmēram 44% gadījumu saslimstības pieaugums ar Covid-19 bijis saistīts ar putekšņu iedarbību, bieži apvienojumā ar gaisa mitruma un temperatūras izmaiņām.

Jaunu inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits parasti pieauga četras dienas pēc tam, kad gaisā tika konstatēta paaugstināta putekšņu koncentrācija.

Ja valstī vai reģionā nebija noteikti stingri ierobežojumi nolūkā iegrožot koronavīrusa izplatīšanos, jaunu Covid-19 gadījumu skaita pieaugums bija vidēji apmēram 4% uz 100 putekšņu daļiņām kubikmetrā gaisa. Stingru ierobežojumu apstākļos ar putekšņiem saistītais saslimstības pieaugums bija divas reizes mazāks, paskaidro zinātnieks.

Lūiss Ziska arī norāda, ka putekšņu negatīvā iedarbība šajā gadījumā ir problēma ne tikai cilvēkiem ar alerģiju, un pat putekšņu veidi, kas parasti neizraisa alerģiskas reakcijas, veicina jaunu inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugumu.

Kā izsargāties

Dienās, kad ir augsta ziedputekšņu koncentrācija, centieties palikt telpās, lai sevi maksimāli pasargātu.

Izejot ārā putekšņu sezonā, uzvelciet masku. Putekšņu daļiņas ir diezgan lielas, un praktiski jebkura maska, kas domāta cilvēkiem ar alerģijām, tās aizturēs.

Tomēr, ja jūs šķaudāt un klepojat, labāk izmantot masku, kas domāta, lai samazinātu risku inficēties ar koronavīrusu. Covid-19 var noritēt nemanāmi vai ar viegliem simptomiem, kurus jūs varat kļūdaini uzskatīt par alerģiju. Šķaudot koronavīrusa daļiņas aizlido tālāk, tāpēc bez maskas jūs varat kļūt par patogēna izplatītāju un inficēt apkārtējos.

Putekšņu sezona tagad turpinās ilgāk

Amerikāņu zinātnieks arī min pierādījumus tam, ka, mainoties klimatam, putekšņu sezona tagad ir ilgāka nekā pirms 20 līdz 30 gadiem.

Pirmkārt, putekšņu sezona sākas agrāk, jo arī pavasara radītās izmaiņas dabā sākas agrāk. Daudzās pasaules valstīs konstatēts, ka putekšņi parādās agrāk.

Otrkārt, putekšņu sezona kopumā kļuvusi ilgāka. Periods, kurā cilvēki ir pakļauti putekšņu iedarbībai, sākas pavasarī ar koku ziedēšanu, turpinās vasarā, kad zied nezāles, un ievelkas līdz rudenim. Ziemeļamerikā šis periods tagad turpinās apmēram 20 dienas ilgāk nekā 1990. gadā.

Izpētot datus par putekšņu sezonām kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, zinātnieks secina, ka šādas izmaiņas notiek vismaz pēdējos trīsdesmit līdz četrdesmit gadus. Šie faktori aprakstīti zinātniskajā rakstā, kas publicēts PNAS šogad februārī.

Tā kā klimata izmaiņas pagarina putekšņu sezonu, tas potenciāli var izraisīt to, ka vīrusi vairāk apdraud cilvēkus, prognozē zinātnieks.

Vairāk šeit

92% mācību telpu gaisa kvalitāte ir neatbilstoša

Telpās ar nepieelpotu, svaigu gaisu gan vieglāk mācīties, gan riski inficēties ar kādu vīrusu, tajā skaitā ar Covid-19 izraisītāju, ir daudzkārt zemāki. Taču, pēc Veselības inspekcijas apsekojuma rezultātiem, Latvijā deviņās no 10 mācību telpām ir tik slikta gaisa kvalitāte, ka vairākas reizes tiek pārsniegti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumi par  ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā. Kādēļ situācija ir tik slikta, un vai ir plāns, kā problēmu risināt?

Pilsētas gaisā ir aptuveni 500 ar aci nesaskatāmu ogļskābās gāzes jeb CO2 vienību. Saskaņā ar PVO vadlīnijām kvalitatīvs mācību darbs kļūst apgrūtināts, ja ogļskābās gāzes koncentrācija gaisā pārsniedz 1000 vienības. Kopš 2017. gada Veselības inspekcija Latvijas skolu mācību klasēs veica mērījumus un secināja, ka daļā mācību klašu ieteicamais CO2 līmenis tiek pārsniegts pat trīskārši. Līdz 3000 CO2 vienībām.

"Tur nevajag lolot nekādas ilūzijas, ka mums būs labi sasniegumi kādās mācībās, jo vienkārši cilvēka galva, viņa vienkārši nav spējīga uztvert. Viņa atslēdz tās svarīgās funkcijas, lai izdzīvotu. Tik vienkārši tas ir, to mēs ignorējam,"  skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Bērniem nāk miegs un pasliktinās spēja uztvert skolotāja teikto. Un arī vīrusi, ja kādam klasē ir, izplatās pa visu telpu.

"Vīruss var kādu laiku atrasties gaisā, aerosolos, ja telpas slikti vēdinātas. Tā kā, protams, šobrīd šī problēma sasaucas arī ar Covid-19 izplatību," teica Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

Veselības inspekcijas skolu monitorings atklājis neglaimojošu situāciju – gadu gaitā, ieguldot naudu siltināšanā un logu nomaiņā, gaisa kvalitāte pasliktinājusies, jo tagad aiztaisītas ciet dabiskās ventilācijas atveres – nav vairs veco logu spraugu, kas zināmā mērā nodrošināja gaisa apmaiņu.

"Problēma ir bijusi tā, ka vienkārši ir akceptēts tas, ka daudzu gadu garumā skolu remontdarbi,  renovācijas notiek bez vēdināšanas, jo tā kā anekdotē – logus nevar neielikt, sienu nevar nenokrāsot, ventilāciju – to neviens neredz, to var neielikt," ironizēja Vanadziņš.

To apstiprināja arī Ekonomikas ministrija (EM), norādot, ka prasības atbilstošai ventilācijai vienmēr ir bijušas, bet diezgan bieži ignorētas.

"Mēs arī jaunajās ēkās esam konstatējuši, ka atteikšanās no ventilācijas. Un ne tikai no dabīgās, bet arī no mehāniskās, kas būtu ļoti svarīga, nepieciešama publiskajās ēkās.

Tas ir pirmais, no kā principā pasūtītājs atsakās, mazinot būvniecības izmaksas," atzina EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Tikai 8% klašu telpu no Veselības inspekcijas monitorētajām 50 skolām gaisa kvalitātes ziņā atbilst PVO vadlīnijām. Kurās skolās ir labākā, kurās sliktākā gaisa kvalitāte, uzzināt nav iespējams, jo, skolām piekrītot piedalīties pētījumā, inspekcija apņēmusies ievērot konfidencialitāti.

Inspekcija vien norādīja, ka parasti labāks gaiss ir tur, kur mazāks skolēnu blīvums.

"Tas lielā mērā ir atkarīgs, protams, no klases lieluma un bērnu skaita klasē. Un šeit arī tāda likumsakarība: mazajās lauku skolās, kur neliels skaits bērnu klasē, stāvoklis ir daudz labāks nekā lielajās pilsētas skolās, kur klasē vienlaikus ir daudz bērnu," norādīja Veselības inspekcijas pārstāvis.

Vanadziņš norādīja – kārtīga vēdināšana starpbrīžos ir ļoti būtiska. Viens no secinājumiem – telpas ne vienmēr tiek atbilstoši vēdinātas. Taču, pat ja tas notiek, klasēs ar tik sliktu gaisa apmaiņu, kāda ir lielākajā daļā Latvijas skolu, gaisa kvalitāte būtiski pasliktinās jau pirmajās 15 mācību stundas minūtēs. Tāpēc ar vēdināšanu ne vienmēr pietiek. Eksperti uzsvēra, ka skolām jāparedz līdzekļi piespiedu ventilācijas sistēmu ierīkošanai.

Redzot dramatiskos gaisa kvalitātes rezultātus skolās, EM sākusi virzīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, lai nepieļautu jaunu publisko ēku, tostarp skolu būvniecību, kurās nav paredzēta atbilstoša ventilācija. Arī renovācijas procesā ventilācijas sistēmai būs jāpievērš īpaša uzmanība. Taču jau renovētajās ēkās vismaz pagaidām nevienu nespiedīs veikt izmaiņas. Vai uzlabojumi tiks veikti, lielā mērā atkarīgs no skolu vadības uzstājības risinājumu meklēšanā.

Latvijas Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure savukārt norādīja – šis jautājums ir jārisina valstiskā mērogā.

"Risinājums ir tikai viens – jāparedz finansējums valsts līmenī, proti, šobrīd ir iespējami pieejamie finanšu resursi no noturības un atveseļošanas fonda un arī nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā."

Skolu vadītāji šobrīd saņēmuši plašu informatīvo materiālu par dažādiem risinājumiem, kā uzlabot gaisa kvalitāti. Kad un vai tie tiks īstenoti, atkarīgs arī no iespējām par to samaksāt.

Vairāk šeit

Latvijā kursi varmākām būs obligāti

Varmākām turpmāk būs piespiedu kārtā jāapmeklē vardarbīgu uzvedību mazinoši kursi, ja tā būs lēmusi tiesa. Tas attieksies uz ģimenes vardarbības gadījumiem, kad tiesa būs noteikusi pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šo Saeimas lēmumu atzinīgi vērtē arī psihologi, kas strādā ar vardarbību ģimenē, norādot, ka arī piespiedu kārtā var panākt labvēlīgu rezultātu.

ĪSUMĀ:

Dzīves scenāriji kopējas no paaudzes paaudzē. Vectētiņš sitis tēti, tētis sit dēlu, visticamāk, dēls arī tā audzinās savu bērnu.

Pašlaik vardarbīgu uzvedību mazinoši kursi ir brīvprātīga izvēle. Lielai daļai, kam tos vajadzētu apmeklēt, šobrīd nevar piekļūt ne sociālie dienesti, ne psihologi un neko nevar mainīt. Jo, par spīti piedzīvotajam, daļa cietušo turpina kopdzīvi ar savu pāridarītāju un vardarbības cikls turpinās.

Vairāk šeit

Tīmekļa seminārs "Cīņa pret antisociālu uzvedību" (Webinar: Tackling Anti - Social Behaviour)

ĪSUMĀ

Tā kā antisociāla uzvedība (turpmāk - ASU) zied un plaukst ne tikai Latvijā, bet visā ES, Health Institute kolēģi no Apvienotās Karalistes ielūdz profesionāļus uz pasākumu "Cīņa pret antisociālu uzvedību" (Tackling Anti - Social Behaviour).
Atšķirībā no Latvijas, Apvienotajā Karalistē par ASU runā tieši, bez aplinkiem, nemeklē atrunas datu aizsardzības regulās, bet gan piesaka karu tam. Saskaņā ar Apvienotajā Karalistes Iekšlietu ministrijas datiem reģistrētais incidentu skaits martā vien palielinājās par aptuveni 75%. Tā ir tikai viena no Covid-19 "slēptām kaitēm"; izolācijas un palielināta stresa sekas ir palielinājušas sabiedrības spriedzi un izraisījušas lielāku konfliktu starp indivīdiem. Šis fons ir arī palielinājis iespēju neaizsargātām personām (diemžēl, Latvijā šai kategorijai ir pieskaitāmi arī skolotāji) kļūt par vieglu mērķi ASU elementiem, jo juridiski radītā sistēma veido noteiktu sociālo distancēšanos, kas liek viņiem ciest klusumā.

 

Addressing Anti-Social Behaviour: Ensuring Effective Responses and Supporting Victims

Thursday, June 3rd 2021

Webinar  Key Speakers Include:

• Daryl Edmunds, Neighbourhoods and Criminal Justice Manager at Richmond and Wandsworth Councils

• Rebecca Brown, CEO of ASB Help

• Janine Green, Specialist & Consultant in Community Safety and Anti-Social Behaviour

Event Details Website Register to Attend

Levels of anti-social behaviour (ASB) in the UK surged during 2020, particularly in the months following the first national lockdown. According to the Home Office, the recorded number of incidents increased by approximately 75% in the wake of the March lockdown. This is just one of the ‘hidden harms’ of Covid-19; the effects of isolation and increased stress have magnified community tensions and provoked greater conflict between individuals. This backdrop has also increased the potential for vulnerable individuals to become easy targets for perpetrators of ASB, as social distancing pressures them to suffer in silence.

This area is governed by the Anti-Social Behaviour Crime and Policing Act 2014, which introduced the Community Trigger, enabling victims to request a review of their case where no effective action has been taken to resolve it. This mechanism is critical, enabling community stakeholders to share expertise and actively resolve the situation, and providing perpetrators with access to support in order to prevent re-occurrence. However, analysis has revealed that overall agency compliance with the legislation is problematic. A survey of the 40 Police and Crime Commissioner websites carried out by ASB Help showed that only 15 even mention the community trigger, and, even then, a great deal of information is incorrect. ASB Help have proposed that the government establish ‘Nightingale Taskforces’ in areas where ASB has risen sharply, in order to quantify the problem and counter the deficiencies and lack of consistency in ASB management at a county level.

Some reports have dismissed the suggestion that successive lockdowns have increased the levels of recorded ASB, instead attributing the increase solely to complaints of lockdown regulations being breached. However, even when these incidents are removed, the NPCC’s analysis showed that levels of anti-social behaviour remained 12% higher than in 2019. It is clear that ASB is on the rise and it appears that victims are being left to fend for themselves. In August, the charity Victim Support saw a 161% increase in ‘hits’ about ASB on their website, however, when it comes to tangible support, some local authorities and registered providers (RPs) are struggling to find the resources to cope.

Many have suggested that the impact of such incidents on victims has been widely, and routinely, underestimated. ASB, at any time, has the potential to cause victims misery and stress, however lockdown conditions have heightened the intensity of these effects. The Victims’ Commissioner has called for a greater voice to be given to victims of ASB, citing instances in which those who have endured persistent ASB have taken their own life. This has led to pressure on the government to honour their longstanding promise to enact a Victims’ Law, giving victims of crime enforceable rights with regard to their treatment by police and courts.

This symposium is, therefore, an invaluable opportunity to draw attention to an arguably neglected issue. The UK continues to be plagued by cases of anti-social behaviour, and a coordinated response is necessary if we are to protect victims and prevent further corrosion of our communities.

Program

• Evaluate the effectiveness of the current legislative framework for dealing with ASB (ASBCPA 2014) and discuss opportunities for reform
• Assess the use of the Community Trigger and identify methods to ensure it is accessible for victims and utilised in practice 
• Examine how local authorities and registered providers (RPs) can prevent ASB and protect victims in their areas
• Explore opportunities to enhance the legal rights of victims of ASB, particularly through the proposed Victims’ Law
• Analyse the role of the police and PCCs in dealing with ASB and how the response can be improved
• Assess the effectiveness of local responses to reports of ASB, and develop strategies for a more co-ordinated multi-agency response
• Raise awareness of the seriousness of ASB and its potentially devastating impacts upon victims, and identify methods to debunk the myth that it is a ‘low-level crime’
• Explore successful educational programs raising awareness of ASB within housing areas
• Evaluate the impact of Covid-19 on levels of ASB in communities and discuss opportunities for targeted responses to increased tensions and isolated victims
• Reflect on the need to gather more data on instances of ASB and create a plan for the future

To register for this webinar, please click here.

Please feel free to circulate this information on to any relevant colleagues.

Kind regards,

Conference Team
Public Policy Exchange
Tel: 020 3137 8630
Fax: 020 3137 1459

LM aicinājums uz tikšanās par plānotajiem ieguldījumiem

2021.gada 31.marta sēdē Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (turpmāk – Padome) lēma aicināt visas ministrijas ar savas nozares NVO rīkot sanāksmes, gatavojot Latvijas kopējo redzējumu par vēlamajiem ieguldījumiem nozarē (t.sk. NVO aktivitātēm/līdzdalībai) no (t.sk. Atveseļošanas un noturības mehānisms un Daudzgadu finanšu ietvars). Padome lūdz ministrijas organizēt diskusijas līdz 2021.gada 21. aprīlim.

Labklājības ministrija aicina ieinteresētās NVO piedalīties  diskusijā par plānotajiem ieguldījumiem labklājības sektorā no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem. Diskusija norisināsies 16.aprīlī plkst. 10:00 – 12:30 platformā Zoom.

Sanāksmē Labklājības ministrija prezentēs plānotos ieguldījumus, taču lielāko daļu sanāksmes, vēlamies veltīt savstarpējām diskusijām, ierosinājumiem un secinājumiem.

Zemāk pievienota pieslēgšanās saite:

https://us02web.zoom.us/j/85769854040?pwd=T1ZZbnJqMWVVcVVNZkwreWpaZGt2QT09

Meeting ID: 857 6985 4040

Passcode: 502217

Pievienojoties sanāksmei, lūgums norādīt savu vārdu, uzvārdu un pārstāvēto organizāciju!

Informāciju sagatavoja

Diāna Jakaite

Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore

Tālr. 67021629

Diana.Jakaite@lm.gov.lv

 Labklājības ministrija

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331

www.lm.gov.lv