Ministru kabineta noteikumu projektu “Attālināto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība” IZM nodeva sabiedriskai apspriešanai jau februārī, bet tagad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) ar to iepazīstināja Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos. Ministre rosināja diskutēt par mācību stundām tiešsaistē kā neatņemamu klātienes mācību procesa sastāvdaļu, kuru nākotnē nevajadzētu asociēt ar darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, bet uzlūkot kā vienu no mācīšanās formām, kas ļaus efektīvāk apgūt mācību saturu, informēja IZM.
Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts procentuāli maksimālais attālinātajās mācībās īstenojamais stundu skaits mācību gadā, kā arī vienā mācību priekšmetā, kursā vai modulī. Piemēram, vispārējā izglītībā orientējoši līdz vienai dienai mēnesī 2.–3. klasei, līdz divām dienām mēnesī 4.–6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.–9. klasei, līdz četrām dienām mēnesī – vidusskolas posmā.
Attālinātās mācības plānotas arī profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs. Attiecībā uz augstāko izglītību attālinātā mācību īstenošana līdz 50% ir noteikta kā maksimālā robeža
Savukārt attālinātas mācības nebūs paredzētas pirmsskolas izglītības pakāpē un 1. klasē.
Tāpat šādā formā mācības nebūs īstenojamas speciālās pamatizglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Noteikumu projekts paredz izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par detalizētākas attālināto mācību formu, proti, izdodot atsevišķu vai arī papildinot jau spēkā esošos iekšējos normatīvos aktus. Mācību priekšmetu (kursu, moduļu) stundu īstenošanas plānā un darba organizācijas plānā (stundu un nodarbību sarakstā) izglītības iestāde norāda attālināto mācību ietvaros plānotās stundas.
Ministrijas skatījumā attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās uzlabo digitālās kompetences, sekmē atbildības nodošanu par mācībām pašiem skolēniem un personalizē zināšanu apguvi, stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību un kritisko domāšanu, radošumu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes. Pētnieki arī esot secinājuši, ka attālināto mācību elementi uzlabo adaptācijas spējas darbam dažādās situācijās, līdz ar to – mazina spriedzi un apjukumu iespējamo krīžu laikā.
IZM sagatavotā projekta anotācija norādīja uz pētnieku ieteikumu katram priekšmetam semestrī vismaz vienu mācību stundu realizēt attālinātā režīmā, lai tādējādi uzturētu prasmes mācīties attālināti un regulāri atjauninātu saistīto zināšanu, pieredzes un tehnoloģiju bāzi. Esot arī svarīgi atstāt pietiekamu brīvību pedagogiem, lai viņi varētu izvērtēt to, kuras tēmas ir derīgākas attālinātām mācībām. Nepieciešams arī uzlabot tehnisko nodrošinājumu.
Vienlaikus IZM ieskatā ir būtiski nošķirt krīzes periodu, kurā nav iespējas izmantot mācības klātienē, un pēckrīzes periodu, kad būs iespējama izvēle, kurām aktivitātēm izmantot attālināto mācīšanos. Attālinātā mācību procesā esot būtiski noteikt skaidrus mācību mērķus, piemēram, digitālo kompetenču attīstīšana, pašvadītas mācīšanās veicināšana, atbildības uzņemšanās par savu darbu.
Vairāk šeit
