Translate

2021. gada 28. februāris

Martā notiks Eiropas Digitālā nedēļa

2021. gadā no 22. līdz 26. martam notiks Eiropas Digitālā nedēļa Latvijā, kuru organizē LIKTA (https://likta.lv/ ) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (https://www.varam.gov.lv/lv ). 

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums.

Pasākumu sagatavošanā un īstenošanā iesaistās LATA (https://www.lata.org.lv/ ) biedri:

Vairāk šeit: https://eprasmes.lv/

Piedalies!

Bērnu mentālās veselības nedēļa 8.-14. martā

8-14. martā Latvijā notiks pirmā Bērnu mentālās veselības nedēļa.
Sarunas būs pieejamas Facebook un Zoom. 
No 8. līdz 14. martam Facebook tiešsaistē norisināsies pirmā Bērnu mentālās veselības nedēļa ar mērķi izglītot vecākus un atbalsta personas par bērnu psihisko veselību, kā arī informēt par palīdzības iespējām Latvijā
  • Bērnu mentālās veselības nedēļas ietvaros attālināti katru darba dienas pēcpusdienu un vakaru norisināsies dažādas sarunas.
  • Klīniskā psiholoģe, KBT psihoterapeite Diāna Zande sarunā ar Kristīni Virsnīti iepazīstinās ar dažādiem bērna temperamenta veidiem un to, kā tas ietekmē mentālo veselību.
  • Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs sarunā ar Valdi Melderi diskutēs par pusaudžu laiku, izaicinājumiem un to, kā vecāki un citas atbalsta personas var palīdzēt pārdzīvot šo trauksmaino laiku.
  • Psihoterapeits Artūrs Miksons pievērsīsies pāraprūpes tēmai jeb “helikopteraudzināšanai”.
  • Visbeidzot ārste-rezidente psihiatrijā Ieva Everte lekcijā “Palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam” stāstīs par to, kā vecāku mentālā veselība ietekmē bērna mentālo veselību, un kā saprast, vai ir nepieciešama speciālista palīdzība.
  • Nedēļas laikā paredzētas arī attālinātas konsultācijas, latviešu rakstnieku lasījumi un emociju cepumu cepšana ar Annu Pannu. 

Visi nedēļas notikumi norisināsies bez maksas attālināti “Debesmanna” un citu sadarbības partneru “Facebook” un “Instagram” lapu tiešraidēs. Plašāka informācija un detalizēta pasākumu programma tiks publicēta pamazām mājaslapā un mūsu sociālajos tīklos.

Sīkāka informācija facebook.com/Debesmanna un www.debesmanna.com

2021. gada 26. februāris

Nākusi klajā grāmata par Latvijā ligzdojošajiem putniem

Latvijas Ornitoloģijas biedrība laidusi klajā grāmatu “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas”. Publikācija, kuras 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām un to skaita un izplatības pārmaiņām, uzskatāma par pēdējās desmitgadēs apjomīgāko un informatīvi bagātāko izdevumu par putniem Latvijā.

Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, Andris Dekants, Ainārs Auniņš un Ieva Mārdega, taču tajā apkopotā informācija balstīta uz vairāku simtu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru un citu putnu pazinēju ievākto informāciju daudzu gadu garumā. Katrai putnu sugai veltīto grāmatas atvērumu ilustrē arī paša putna un tā tipiskas ligzdošanas dzīvotnes fotogrāfijas, kuras grāmatai dāvinājuši vairāk nekā 40 fotogrāfi. Plašāku informāciju skatiet šeit.

5.martā notiks Saeimas un NVO forums

Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināti pieteikties dalībai ikgadējā Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forumā, kas notiks tiešsaistē 5.martā no pulksten 10.00 līdz 13.10. Tā norisei varēs sekot līdzi tiešsaistē www.saeima.lv un parlamenta Facebook kontā. 

Forumā plānots diskutēt par valsts un sabiedrības izturētspēju Covid-19 pandēmijas laikā. 

Forumu atklās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tā dalībniekus uzrunās arī Latvijas skauti un gaidas organizācijas vadītāja Agnija Jansone un Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva. Savukārt ievadrunu teiks biedrības Lapas LV direktore Inese Vaivare. 

Forumā dalībnieki varēs piedalīties divās paralēlās tematiskajās diskusijās. Vienā no tām Saeimas deputātiem un NVO pārstāvjiem būs iespēja spriest par sabiedrības drošības un demokrātijas jautājumiem pandēmijas apstākļos. Savukārt otrā iecerēts diskutēt par Covid-19 nestajiem izaicinājumiem sociālajā jomā.

Foruma darba kārtība:

10.00 – 10.15 Foruma atklāšana
10.15 – 10.30 Ievadruna: sabiedrības izturētspēja Covid-19 pandēmijas kontekstā
10.25 – 12.15 Paralēlās tematiskās diskusijas
# Sabiedrības drošība un demokrātija pandēmijas apstākļos
# Sociālā slodze un sabiedrības izturētspēja krīzes laikā: ko varam darīt labāk?
12.15 – 12.30 Pārtraukums
12.30 – 13.00 Diskusiju kopsavilkums
13.00 – 13.10 Foruma noslēgums

Health Institute brīdina, ka Jūsu sniegtā informācija tiks apstrādāta un izmantota tikai foruma organizēšanas vajadzībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Jūsu iesniegto personas datu pārzinis ir Latvijas Pilsoniskā alianse, reģ.Nr.40008087708, adrese: Alberta iela 13, 6.stāvs, Rīga, LV - 1010, tālrunis: +371 24245580, e-pasts: alianse@nvo.lv.
Ar Latvijas Pilsoniskās alianses privātuma politiku var iepazīties šeit - https://ej.uz/o92o

Pieteikties forumam līdz 3.marta pulksten 14.00 var elektroniski šeit.

Avots

Turpmāko trīs gadu Memoranda padomes prioritātes būs sociālās uzticēšanās un sabiedrības līdzdalības stiprināšana

2021. gada 24.februārī, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) apstiprināja prioritāros mērķus 2021.–2023. gadam.

Saskaņā ar apstiprināto trīsgades plānu Memoranda padomes prioritārie mērķi 2021.–2023. gadam būs:

1) Attīstīt NVO un pilsoniskās sabiedrības darbības vidi un nodrošināt finanšu ilgtspēju un neatkarību;

2) Visos lēmumu pieņemšanas posmos un līmeņos ieviest efektīvus, ilgtspējīgus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, nodrošinot pilsonisko dialogu par visām sabiedrībai svarīgām tēmām;

3) Stiprināt NVO lomu transformācijas procesos un paradumu izmaiņu nostiprināšanā savstarpējās sociālās uzticēšanās mērķu sasniegšanā.

Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents un Memoranda padomes vietnieks norāda: “Prieks, ka Memoranda padome vienojās veidot darbības programmu trim gadiem. Tas ļāva iekļaut tādus svarīgus mērķus, kurus vienā gada griezumā grūti sasniegt. Īpašs prieks ir par spēcīgu pilsoniskā dialoga bloku programmā – šobrīd, šķiet, ir nobriedusi vide, lai veidotos īsts, stabils dialogs starp NVO un lēmumu pieņēmējiem/veidotājiem. Lai mums kopīgi izdodas īstenot apjomīgo programmu!”

Plānā iekļauti kopumā 34 uzdevumi, ar kuriem strādās Memoranda padome. To vidū ir sabiedrības iesaistes veicināšana publiskā finansējuma plānošanas un uzraudzības procesos, brīvprātīgā darba attīstība, pilsoniskā dialoga lomas stiprināšana un sabiedrības līdzdalības uzlabošana pašvaldību līmenī, un radošu risinājumu izstrāde kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai. Detalizēti ar Memoranda padomes darba plānu 2021.-2023. gadam var iepazīties šeit.

Avots

Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 12,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2019.gadu.

Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Īrijā, kur šis rādītājs veido 8,9% no IKP, Maltā (10,8%), Bulgārijā (11,5%) un Rumānijā (11,9%). Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (12,3% no IKP), Kiprā (12,4%), Čehijā (12,6%), Ungārijā (12,7%) un Igaunijā (13,2%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Somijā (24% no IKP), Francijā (23,9%), Dānijā (21,4%) un Itālijā (21,2%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2018.gadā bija 18,6% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas. ES tie veido 10,1% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (13,8%), bet vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (3%). Latvijā šādu pabalstu izdevumu īpatsvars veido 7%, Lietuvā - 6,2%, bet Igaunijā 6,7%.

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 2,7% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Dānijā (4,3%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (0,4%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 2,4% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Igaunijā un Lietuvā tie bija attiecīgi 2,1% un 2,7%.

 

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 1,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Dānijā (4,3%), bet vismazākais - Maltā, Grieķijā un Spānijā (visās valstīs 0,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 1,2% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 1,7%, bet Igaunijā - 2,7%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 1,1%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 1,9% Dānijā un Francijā, bet mazākajam - 0,1% Čehijā un Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 0,5% no kopējās pabalstu summas, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 0,7% un 1,3%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

Vairāk šeit

2021. gada 25. februāris

Nepilngadīgo likumpārkāpēju sodu sistēma

Pašreizējā bērnu – likumpārkāpēju soda un sodam pielīdzinātu līdzekļu piemērošanas sistēma nav veiksmīga un to gaida būtiskas reformas, paziņojusi atbildīgā Tieslietu ministrija (TM). Pagājušajā gadā bērna antisociālā uzvedība konstatēta vairāk nekā 4000 bērniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem, liela daļa no viņiem saņēmuši administratīvos sodus, tomēr destruktīvu uzvedību tie nav labojuši.

Atbildīgās amatpersonas secinājušas, ka bērnu sodīšana un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana, kā to pašlaik paredz likumi, nesamazina nepilngadīgo destruktīvu uzvedību. Tāpēc iecerēts atteikties no attiecīgajām likuma normām un to vietā stiprināt pašvaldību darbu ar bērniem – likumpārkāpējiem un viņu ģimenēm, primāri novēršot kaitnieciskas uzvedības cēloņus. 

90% gadījumu bērnu antisociālas uzvedības cēloņi meklējami ģimenē – vidē, kurā bērns ir audzis. Šādu informāciju TM sniedzis Valsts probācijas dienests. 

Vardarbība, konflikti un citi apstākļi bieži vien noved pie destruktīvas uzvedības un pat likuma pārkāpumiem. Un nepietiek ar bērnu formālu sodīšanu – naudassodu vai rājienu –,  neiedziļinoties iemeslos. 

Citā virzienā vairākus gadus mērķtiecīgi iet atsevišķas pašvaldības, kas preventīvi strādā ar problēmām ģimenēs, un šādu praksi iecerēts ieviest visā valstī, atsakoties gan no bērnu administratīvas sodīšanas, gan audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. 

“Naudassods nebūs vienmēr gluži tas līdzeklis, kas ar vislabākajām metodēm palīdzēs nepilngadīgajam mainīt savu attieksmi pret notikušo.  Mēs joprojām strādājam ar metodēm, neiedziļinoties situācijā, neiedziļinoties bērna apstākļos,” norādīja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Kā labos piemērus TM nosauc Jūrmalas, Tukuma un Saldus pašvaldības, kas strādā ne vien ar šiem bērniem, bet arī viņu ģimenēm. Izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmas. Piemēram, Jūrmalā 91% gadījumu ir veiksmīgs iznākums. Gandrīz visi bērni jeb absolūti lielākā daļa nav atgriezušies pie destruktīvas uzvedības. Arī Tukumā un Saldū labi rezultāti.

Saldus novada Sociālā dienesta direktore Ina Behmane skaidroja: “Mums ir šīm ģimenēm, gan arī jaunietim pašam jādod tas pozitīvais. Parādīt viņiem, ka šis darbs kopā ar institūcijām nesīs atbalstu gan visai ģimenei, gan viņam pašam.”

Šādu praksi iecerēts ar grozījumiem īstenot visās pašvaldībās. 

“Ļoti svarīgi, lai visās pašvaldībās darbs ar bērniem, ar tā saukto antisociālo uzvedību notiktu vienveidīgi. Saglabājot administratīvo sodu sistēmu attiecībā uz bērniem, mēs esam konstatējuši, ka mēs tādējādi sodām bērnus par to, ka pieaugušie nav spējīgi savlaicīgi pamanīt, ka viņi arī ir radījuši šīs situācijas un nav snieguši bērniem nepieciešamo atbalstu,” atzīmēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

TM pašlaik turpina darbu pie konkrētu normatīvo aktu izstrādes. 

Avots

2021. gada 24. februāris

Kas ir vakcīnu noliedzēji Baltijas valstīs?

Visās trīs Baltijas valstīs ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Viens no skaidrojumiem ir nepatiesās informācijas vilnis sociālajos medijos, kas izplatījies arī mūsu kaimiņvalstīs. “Re:Check” pētīja, kas ir galvenie vakcīnu melu izplatītāji Lietuvā un Igaunijā. Tāpat tiek analizēta informācija, kas lasāma vakcīnu noliedzēju izplatītajā bukletā.
Vairāk informācijas šeit

2021. gada 23. februāris

Lipīgi ir tikai puse no tiem, kam pozitīvs Covid-19 tests

Tartu Universitātes zinātnieki veikuši pētījumu par koronavīrusa izplatību Igaunijā un nonākuši pie secinājuma, ka tikai puse no tiem, kam Covid-19 tests izrādījies pozitīvs, patiesībā ir lipīgi un var nodot infekciju tālāk citiem.
Vairāk šeit

2021. gada 22. februāris

Latvijai grantu veidā būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro

Nākamajos septiņos gados no Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta Latvijai grantu veidā būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro. No tiem aptuveni 2 miljardi eiro no atveseļošanas un noturības mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta. Patlaban visas ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai definētu savas stratēģiskās prioritātes turpmākajiem septiņiem gadiem. Savukārt līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.

ĪSUMĀ:

  • Nākamos 7 gados Latvija saņems 10 miljardus eiro ES finansējuma.
  • 2 miljardi eiro būs no atveseļošanas un noturības mehānisma; 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta.
  • Būs seši tematiskie mērķi, kuriem novirzītas investīcijas.
  • Pašlaik ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai vēlāk vienotos ar EK par darbības programmu.
  • Bet līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.
  • LTRK: Fokuss ir uz atveseļošanas mehānismu, bet daudzgadu budžets – otrajā plānā.
  • Šteinbuka: Pēc šī plānošanas perioda Latvijai jāpaļaujas vairāk uz pašu gudrību un spēkiem.
  • Eksperti norāda uz sava veida investīciju plūdiem un pēc tam iespējamo sausuma periodu.

Seši mērķi investīcijām

Vairāk šeit

2021. gada 20. februāris

Karte ar ģimenes ārstu praksēm, kurās vakcinēs pret Covid-19

Izveidota karte, kurā iespējams atrast ģimenes ārstu prakses, kurās vakcinēs pret Covid-19.

Kartē norādītas 570 ārstniecības iestādes, to adreses, darba laiki un tālruņa numuri, pa kuriem var pieteikties Covid-19 vakcīnas saņemšanai.

Pašlaik visvairāk vakcinēšanās iespēju ir Rīgā un lielajās pilsētās. Bet mazāk – valsts centrālajā daļā, Vidzemes ziemeļaustrumos, kā arī Kurzemē.

Karte ar informāciju par ģimenes ārstu praksēm pieejama šeit.

KONTEKSTS:

Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, un līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.       

17. februārī Veselības ministrija (VM) panāca vienošanos ar 504 ģimenes ārstiem par iesaistīšanos vakcinācijas procesā pret Covid-19. Veselības ministrs norādīja, ka ģimenes ārstu iesaiste ir nepieciešama, lai jau nākamnedēļ varētu sākt vakcināciju starp senioriem, kas vecāki par 70 gadiem.

Avots

2021. gada 18. februāris

Vientulības ministra amats

Japānas valdība ir satraukta par pandēmijas laikā augošo pašnāvību skaitu, tādēļ izveidots īpašs “vientulības ministra” amats, lai mēģinātu risināt šo problēmu.
Vairāk šeit

PITCCH-Project Open Innovation

ANOTĀCIJA

Eiropas Savienības projekts PITCCH veicina sadarbību starp maziem/vidējiem un lielajiem uzņēmumiem: Lielie uzņēmumi publicē sludinājumus, kādai tehnoloģiskai problēmai tie meklē risinājumus. Ieinteresētie MVU piedāvā savus risinājumus. Izvēlētajiem MVU ar labākajiem risinājumu piedāvājumiem to īstenošanai tiks piešķirta 25 000 eiro dotācija.

The EU Project PITCCH promotes collaboration between small/medium and large companies by publishing Open Innovation Challenges from large companies and awarding the best solutions from small/medium companies and start-ups. We are currently looking for suitable SMEs for theChallenges listed below. We wanted to ask you if you know someone from your contacts for whom one of the challenges could be interesting? In particular, we are looking for a suitable partner for the Challenge Climate- friendly process steam supply.

Companies have the opportunity to develop a solution for each of the Challenges and, if their solution is selected, will receive a €25,000 grantfor its implementation.

In addition, companies receive professional support through our BROKERAGE SERVICES.

Interested companies should register on our PITCCH-Plattform as a first step.

Here you can learn more about the Steps.

We will be happy to assist you as well as the companies in this process as a direct contact.

Thanks for your support in advance and best regards,

Sandra Hartmann
Project Consultant
Steinbeis-Europa-Zentrum/Steinbeis 2i GmbH
Kienestraße 35
D - 70174 Stuttgart
E-Mail: sandra.hartmann@steinbeis-europa.de
Tel: +49 711 123 4043
Fax: +49 711 123 4011
https://www.steinbeis-europa.de
https://www.steinbeis2i.de
----------------------------------------------------------------------
Enterprise Europe Network Baden-Württemberg
Ein Unternehmen im Steinbeis Verbund
Headquarters: Steinbeis-Stiftung für Wirtschaftsförderung
Haus der Wirtschaft, Willi-Bleicher-Straße 19, 70174 Stuttgart
Postfach 10 43 62, 70038 Stuttgart
Tel: +49 711 18 39-5, Fax: +49 711 18 39-700,
Internet: www.stw.de, E-Mail: stw@stw.de
Vorstandsvorsitzender: Prof. Dr. Michael Auer
Stiftungsverzeichnis RP Stuttgart, AZ 14-0563

Vai varēs izvēlēties konkrētu vakcīnu pret Covid-19, un cik efektīva ir «AstraZeneca»?

Pagaidām cilvēki, kuri saņems aicinājumu uz vakcināciju pret Covid-19, nevarēs izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, bet viņus informēs, kāda ir vakcīna, kuru viņiem ievadīs.

Vai man pirms vakcinācijas teiks, ar kuru vakcīnu mani vakcinēs?

Cilvēkam teiks tajā brīdī, kad viņš ierodas [vakcinēties]. Protams, viņš to uzzinās. Cilvēkam pirms vakcinēšanās ir paredzēta neliela konsultācija ar ārstu, kurā arī izrunāt visas viņa alerģiskās saslimšanas un potenciālās alerģiskās reakcijas. Un tad ārsts pieņem gala lēmumu, vai cilvēkam šī vakcīna ir paredzēta vai nav.

Vai tajā brīdī, kad būs pienākusi mana kārta iet vakcinēties, es varēšu izvēlēties, kādu vakcīnu ņemt? Vai arī man būs jāņem tā vakcīna, kas būs pieejama?

Šobrīd izvēlēties pilnīgi noteikti nevarēs. Pirmkārt, mēs ticam, ka visas vakcīnas, kas ir apstiprinātas lietošanai Latvijas teritorijā, ir vienlīdz drošas un tās ir arī pietiekami efektīvas. Tāpēc nav īsti lielas starpības, ar kuru vakcīnu cilvēks tiek vakcinēts.

Otrkārt, tā kā vakcīnas ir ierobežotā daudzumā, tad izvēlēties nebūs iespējams. Vismaz pagaidām.

Cik procentus aizsargā "AstraZeneca", un kāpēc Vācija ir aizliegusi vecākus par 65 vakcinēt ar šo vakcīnu?

“AstraZeneca” ir tikpat droša kā pārējās Latvijā apstiprinātās vakcīnas. Jautājums ir par efektivitāti. Šobrīd ir nepietiekami daudz piedalījušies iedzīvotāji pētījumā virs 65 gadu vecuma – pētījumu nav, kas apstiprinātu efektivitāti. Tomēr Pasaules Veselības organizācija ir vēlreiz apstiprinājusi, ka “AstraZeneca” ir piemērota vakcinācijai visām vecuma grupām. Imunologi saka, ka daudz labāk ir vakcinēt cilvēkus ar tām vakcīnām, kuras ir apstiprinātas un ir drošas, nekā nogaidīt un nevakcinēt iedzīvotājus ne ar ko, gaidot šķietami labāko vakcīnu. Daudz drošāka alternatīva ir vakcinēties ar to, kas šobrīd ir pieejama. Viņas visas ir drošas. Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka viņas visas ir drošas.

Vairāk šeit

Bitenieki jūtas bezspēcīgi. Kas apturēs bišu slepkavas?

Bitenieki jūtas bezspēcīgi. Kas apturēs bišu slepkavas?
Vairāk šeit

Daži etnosi Latvijā ir mazāk inteliģenti kopš dzimšanas

Daži etnosi ir «mazāk inteliģenti kopš dzimšanas»? Ko Latvijas iedzīvotāji domā cits par citu . “Tādi mēs esam, diemžēl. Tāpēc šie pētījumi ir interesanti – ne pārāk glīto mūsu kolektīvo viepli tie parāda publiski,” saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot par starpkultūru stereotipiem un aizspriedumiem Latvijā veiktā pētījuma atsevišķus rezultātus. Piemēram, apmēram trešdaļa (29%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – lai arī mazākums, tomēr būtisks – uzskata, ka dažu etnisko grupu vai rasu cilvēki ir mazāk inteliģenti kopš dzimšanas. Kā to var izskaidrot?

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījums ”Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”(.pdf),  kura gaitā sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, tika veikts pagājušā gada vasarā. Autori – Mārtiņš Kaprāns, Inta Mieriņa un Andris Saulītis – ar SKDS starpniecību uzdeva Latvijas iedzīvotājiem detalizētus jautājumus par viņu attieksmi pret dažādām nacionālajām un kultūras grupām. Rezultāti – dažkārt negaidīti, bet nereti arī neglaimojoši – nesen publicēti institūta interneta vietnē.

Esmu latvietis vai я русский. Jā, tas ir svarīgi

Kā norāda pētījuma autori (11. lpp.), identificēšanās ar noteiktu tautību vēl neliecina par aizspriedumainu attieksmi pret citām tautībām vai kultūrām. Taču nozīme vai svars, kādu cilvēki piešķir tautībai, jau ļauj ieraudzīt šīs identitātes kategorijas strukturējošo lomu.

Spriežot pēc aptaujām, etnocentrisms (priekšroka savai etniskajai grupai, kad tā tiek uzskatīta par standartu un “pasaules centru”, caur kura prizmu tiek vērtētas pārējās dzīves parādības, kultūras, tradīcijas – S.P.) vairāk raksturīgs latviešiem nekā krieviem, rezumē autori. Lūk, kā tas izskatās.

Cik svarīgi Jums ir tas, ka esat savas tautības pārstāvis?

 

Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka lielākā daļa respondentu (66%) piešķir lielu nozīmi tam, ka viņi ir savas tautības pārstāvji (1. attēls). Tas liecina, ka etniskā piederība ir visnotaļ svarīga identitātes mēraukla Latvijas sabiedrībā. Tiesa, latviešu īpatsvars (73%), kas piederību savai tautībai uzskata par svarīgu, ir būtiski augstāks nekā krievu īpatsvars (58%). Tas nozīmē, ka etnocentrisms ir raksturīgāks latviešiem nekā krieviem. Sociāldemogrāfiskie dati parāda, ka etnocentrismu ar lielāku varbūtību var sastapt starp cilvēkiem ar augstāko izglītību. Proti, 74% jeb trīs no četriem respondentiem ar augstāko izglītību ir norādījuši, ka viņi piešķir lielu vai ļoti lielu nozīmi etniskajai piederībai.

Jūsuprāt, cik daudz par cilvēku ļauj spriest viņa tautība?

 

Vairāk nekā 80% respondentu, kuri uzskata, ka tautība ļauj spriest par cilvēku, piešķir arī lielu nozīmi savai tautībai. “Tātad pastāv augsta varbūtība, ka Latvijas iedzīvotāji, kas etniskajai piederībai ierāda būtisko vietu savā identitātes koncepcijā, arī priekšstatus par saviem līdzcilvēkiem, īpaši citu tautību pārstāvjiem, veido saistībā ar viņu tautību,” norāda autori.

Lai gan būtisks skaits aptaujāto atbalstīja viedokli, ka cilvēka tautība lielā mērā ļauj spriest par viņu pašu, diskusijās fokusgrupās (gan krievu, gan latviešu) kategoriski viedokļi par šo tēmu kopumā neizskanēja. Gluži pretēji, dominēja atbildes, ka ir svarīgas cilvēka individuālās īpašības, norāda autori. Vai tas nozīmē, ka (šajā gadījumā fokusgrupas dalībnieki) spriedumus par cilvēku pēc viņa piederības grupai uzskata par “slideniem” vai pat tādiem, kas sabiedrībā netiek atbalstīti?

“Fokusgrupas nav reprezentatīvs instruments,” skaidro SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. ”Tajās pārstāvēti ļoti nedaudzu cilvēku viedokļi, to, kuri tajās uzaicināti. Turklāt cilvēks ir sociāls dzīvnieks. Pat ja grupā gadīsies kāds ar fašistiskiem uzskatiem, kas neieredz ebrejus, bet viņš jutīs, ka ir starp liberāliem intelektuāļiem, viņš vienkārši neteiks, ko patiesībā domā. Tas būs aptaujās internetā, kur cilvēks jūtas anonīms, kur reāli atklāsies, ko viņš domā. Bet, kad tas pats jāpasaka acīs, viss nav tik atklāti.”

Krievi (latvieši, čigāni, afrikāņi…) ir vienkārši “mazāk inteliģenti kopš dzimšanas”?

No nacionālās (paš)identifikācijas autori pāriet pie jautājumiem, kuri, pēc viņu domām, jau ir šovinisma un rasisma avoti. 

“Dažu rasu vai etnisko grupu pārstāvji vienkārši piedzimst mazāk inteliģenti nekā citi.” Šim apgalvojumam nepiekrīt vairākums aptaujāto – 60%. Taču piekrīt lai arī mazākums, bet visai būtisks – 29% visu respondentu, turklāt latviešiem šī daļa ir lielāka, norāda autori.

Reakcija uz apgalvojumu “Dažu rasu vai etnisko grupu pārstāvji vienkārši piedzimst mazāk inteliģenti nekā citi 

 

“Varbūt šie cilvēki skatās, ka mums pašiem diez ko labi neiet ar valsts pārvaldi, un tā spriež par sevi?” ironizē Arnis Kaktiņš. Un, skumji iesmejoties, piebilst: “Tādi mes esam diemžēl. Tāpēc šie pētījumi ir interesanti – ne pārāk glīto mūsu kolektīvo viepli tie parāda publiski. Mēs neesam īpaši toleranti. Būtiska daļa cilvēku dzīvo ar lielākiem vai mazākiem aizspriedumiem. Un, manā vērtējumā, mūsu kolektīvais vieplis ir neglītāks, nekā šķiet mums pašiem.”

Atbildot uz citu jautājumu – par to, vai dažas kultūras ir daudz pārākas par citām, – šādu viedokli atbalstīja 34% aptaujāto. Starp citu, šajā gadījumā ir acīmredzama gandrīz vienprātība starp krieviem un latviešiem (attiecīgi 34% un 33%). Turklāt starp aptaujātajiem krieviem 56%, bet starp latviešiem 59% uzskata, ka visas kultūras ir līdzvērtīgas. Kā norāda autori, latvieši biežāk nekā krievi vai citas etniskās grupas mēdz stereotipizēt citus pēc etniskās pazīmes. 

Šie dati var šķist kaut kādā mērā negaidīti. Parasti, ja vietējā publiskajā diskursā tiek pieminēts šovinisms, gandrīz vienmēr tas būs lielkrievu šovinisms (piemēram, šeit). Taču aptaujās mēs redzam pavisam citu ainu.

“Latvieši ir cietēji, bāreņu tauta. Bet kāds gan bāreņu tautai var būt šovinisms, pareizi?” smejas Kaktiņš un paskaidro – daļai latviešu piemīt nepamatota augstprātība pret citām etniskajām grupām. “Es neteiktu, ka šovinisms starp latviešiem ir ļoti izplatīts, man šķiet, ka tas izpaužas ļoti situatīvi. Taču šī aptauja parāda, ka tādi neglīti elementi ir, lai gan man būtu patīkamāk, ja tie nebūtu tik izteikti. No otras puses, neskatoties uz nacionālismu un šovinismu, neskatoties uz šīm dīvainajām atbildēm, uz ielas mēs ne īpaši redzam kaut kādas acīmredzamas problēmas, nacionālistiski šovinistiskas nokrāsas konfliktus. Drīzāk tās būs kaut kādas rupjības izpausmes, ja kāds tev uzkāpis uz kājas. Toties mēs to ļoti bieži redzam internetā, sociālajos tīklos, kur cilvēki jūt savu anonimitāti. Tomēr interneta komentāri mums neļauj izjust to, cik šī parādība ir izplatīta. Cik zināms no pētījumiem, internetā kaut ko komentē salīdzinoši neliels procents iedzīvotāju, un šie komentāri neraksturo vairākuma viedokli.”

Krieviem ir daudz siltāka attieksme pret latviešiem nekā latviešiem pret krieviem

Starp krieviem un latviešiem nav negatīvu jūtu, norāda pētījuma autori, un, spriežot pēc pētījumā izmantotā “sajūtu termometra”, “vidēji” tas tā ir (24.-26.lpp.) Tomēr krieviem pret latviešiem ir daudz siltāka attieksme nekā latviešiem pret krieviem.

Aptaujā respondentiem tika lūgts novērtēt savas izjūtas attiecībā pret kultūras grupu, izmantojot “sajūtu termometru”, kas aptver pirmatnējo attieksmi skalā no 0 (ļoti aukstas jeb negatīvas jūtas) līdz 100 (ļoti siltas jeb pozitīvas jūtas). Rezultātā izrādījās, ka latviešu un krievu savstarpējās jūtas ir siltas, turklāt krieviem tās ir būtiski siltākas.

Krievu izjūtas pret latviešiem un latviešu izjūtas pret krieviem

 

Salīdzinājumam: pret savas grupas pārstāvjiem gan krieviem, gan latviešiem ir vienlīdzīgi silta attieksme – 87 punkti. Interesanti, ka apmēram puse respondentu katrā grupā savu attieksmi pret “etniski savējiem” novērtēja ar lielāko iespējamo punktu skaitu – 100.

Autoru interpretācijā 49 un mazāk punktu nozīmē negatīvu jeb aukstu attieksmi pret kādu grupu, bet 25 un mazāk – ļoti negatīvu attieksmi. Kāds ir latviešu un krievu īpatsvars, kuriem vienam pret otru ir negatīva vai ļoti negatīva attieksme? Lūk, kā tas izskatās.

Negatīva vai ļoti negatīva attieksme

 

Latviešu vidējā attieksme pret ebrejiem (kurus politiskajā diskursā vairākas reizes gadā, kad tiek atzīmēti ar holokaustu saistītie datumi, sauc par “savējiem” un “mūsējiem”), ir tik tikko silta, tikai nedaudz iesniedzoties termometra skalas pozitīvajā daļā (52). Krievu attieksmei pret ebrejiem rādījums termometra skalā ir nedaudz augstāks (60).

Spriežot pēc aptaujas, to daļa, kuri novērtējuši savas izjūtas pret ebrejiem kā vēsas, tātad negatīvas, latviešu vidū ir lielāka. Taču arī starp krievvalodīgajiem tā ir būtiska.

Negatīva attieksme pret ebrejiem

 

Tomēr krievvalodīgajiem arī ir būtiski lielāks to īpatsvars, kuriem ir ļoti pozitīva attieksme pret ebrejiem (diapazonā no 75 līdz 100 punktiem).

Pozitīva attieksme pret ebrejiem

 

Starp citu, tas nemaz neizskatās tik slikti uz Latvijas iedzīvotāju attieksmes pret stratēģiskajiem sabiedrotajiem amerikāņiem fona. Tā arī ir tik tikko silta.

Attieksme pret amerikāņiem

 

Bet tagad to salīdzināsim ar attieksmi pret dažām citām Latvijā dzīvojošajām minoritātēm:

Attieksme pret romiem (čigāniem)

 

Attieksme pret musulmaņiem

 

Draudzīgie un nelojālie krievi

Izplatītie grupu stereotipi (tostarp negatīvas nokrāsas) kļūst redzami, kad respondentiem tiek iedots nacionālo grupu saraksts un lūgts atbildēt, kuras no tām atbilst konkrētajam izteikumam (28.lpp., 70. lpp.).

“Viņi ir nelojāli Latvijas valstij” – 27% aptaujāto, kuriem dzimtā un saziņas valoda ģimenē ir latviešu, piekrita, ka šis apgalvojums attiecībā uz krieviem ir pamatots. Viņu acīs krievi ir otrā nelojālākā grupa (biežāk tika nosaukti tikai musulmaņi – 35%). Ukraiņus par nelojāliem atzina 9% latviešu, ebrejus – 10%, romus (čigānus) – 15%, bet latviešus jeb paši sevi – 1%.  Vēl 16% uzskatīja, ka šim izteikumam neatbilst neviena grupa, bet 26% bija grūtības atbildēt.

Kad uz to pašu jautājumu tika lūgti atbildēt krievvalodīgie, nelojalitāti pēc piederības grupai nenoteica gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (29% par nelojālu nenosauca nevienu grupu, bet 34% bija grūtības atbildēt). Savukārt krievu un latviešu respondentiem bija līdzīgs tas, ka par visnelojālāko grupu gan vieni gan otri uzskatīja musulmaņus (tiesa, krievu vidū šāda viedokļa atbalstītāju ir daudz mazāk – 23%). Visbeidzot, no respondentiem krieviem 5% par nelojālu atzina paši savu grupu.

Negatīvie stereotipi par citām grupām vairāk izplatīti starp latviešiem nekā starp krieviem (sk. pētījuma 19. un 20. tabulu). Vienlaikus tas ne vienmēr korelē ar “sajūtu termometra” rādījumiem.

Piemēram, par nelojāliem krievus kā grupu uzskata 27% latviešu, turklāt negatīva attieksme pret krieviem (pēc termometra datiem) ir 11% latviešu. Iznāk nedaudz paradoksāli – no tiem latviešiem, kuri krievus uzskata par nelojāliem, vairāk nekā pusei pret viņiem ir pozitīvas emocijas.

Vai Latvija ir viena no labākajām valstīm pasaulē? Kā nu kuram

Pētījuma autori norādījuši, ka, neskatoties uz visu starpnacionālās politiskās darba kārtības starp krieviem un latviešiem sarežģītību, aptaujas liecina, ka nav redzamas nopietnas problēmas viņu starpā. Pārspīlējot: par spīti izglītības krievu valodā būtiskai samazināšanai, “krievu” partijām atvēlētajai “nepieskaramo” lomai jebkuras koalīcijas veidošanā un etniski uzlādētajām diskusijām 9. maijā, tikai 1% krievu ir negatīva attieksme pret latviešiem.

Taču ir viena jautājumu grupa, kur savstarpējā saistība ar politisko diskursu ir, mazākais, iespējama.

Kardinālas atšķirības starp latviešiem un krievvalodīgajiem redzamas patriotisma izpausmēs un Latvijas vērtējumā, norāda autori. (15. lpp.)

Latvija – viena no labākajām valstīm pasaulē

 

Tāpat latvieši visbiežāk (59%) izjūt izteiktu lepnumu, kad domā par Latviju, kamēr cittautieši tam visbiežāk ne piekrīt, ne nepiekrīt. 

Par Latvijas tautu un pamatnāciju

Domājot par piederību Latvijas tautai un simboliskajām robežām, kas kādu padara par daļu no Latvijas tautas, fokusgrupu diskusijās visbiežāk tiek uzsvērtas latviešu valodas zināšanas un Latvijas kultūras pieņemšana. Šāds skatījums priekšplānā izvirza Latvijas tautu kā vienojošā kultūrā, nevis noteiktā etniskajā identitātē balstītu kategoriju, secina autori. Un tūlīt pat piebilst: “Tiesa, politisko simpātiju gaismā var pamanīt būtiskas atšķirības.”  

Latviešu fokusgrupas dalībnieki uzsver nacionālo jeb latviešu kā etniskās grupas interešu prioritāti, izvēloties, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās. Kā piemērs tiek minēts fokusgrupas dalībnieka viedoklis – viņš uzskata, ka izvēlei “jābūt par labu pamatnācijai”. Krievvalodīgo vidū politiskā attieksme ir fragmentētāka, un reljefāk parādās centieni izvairīties no politiskajiem spēkiem, kas akcentē etniskos jautājumus, secina autori.

Par prezidentu krievu un znotu ebreju

Vai jūs pieņemtu krievu, latvieti, ebreju, afrikāni, romu (vai kādas citas tautības pārstāvi) kā savu kolēģi? Bet kā draugu? Un kā jūsu pieaugušā bērna laulāto? Kā Valsts prezidentu? Vienkārši kaimiņu?

Vien 13% latviešu aptaujā norādījuši, ka viņiem nav iebildumu, ja prezidents vai bērna laulātais būtu jebkuras kultūras grupas pārstāvis (arī roms, afrikānis, musulmanis, ķīnietis vai kāds cits). Starp mazākumtautībām (galvenokārt krieviem) pret jebkuras kultūras grupas pārstāvi kā prezidentu vai bērna laulāto arī neiebilst mazākums, taču būtiskāks – 22%.

Krievu kā vīru meitai vai krievieti kā sievu dēlam nav gatavi pieņemt 12% latviešu, latvieti šajā pašā lomā – 4% krievu. Ebreju vai ebrejieti – 28% latviešu un 12% krievu. Bet kā Latvijas prezidentu būtisks mazākums latviešu (39%) nav gatavi redzēt ne krievu, ne ebreju, savukārt no krieviem prezidentu ebreju nav gatavi pieņemt 17%, bet krievu (tātad paši sevi) – 9% (pret prezidentu latvieti noskaņoti 0,5% krievu un 1,2% latviešu).

“Diemžēl tā ir – attiecībā pret ebrejiem mūsu sabiedrībā ir vairāk aizspriedumainības un stereotipu nekā attiecībā pret krieviem, ukraiņiem vai baltkrieviem. Diemžēl,” saka Kaktiņš.

Par asimilāciju. Katrs sestais krievs – par, katrs ceturtais – šaubās?

Aptaujas gaitā respondenti tika aicināti piekrist vai nepiekrist šādam apgalvojumam: “Ir labāk, ja mazākumtautības atsakās no savām paražām un tradīcijām, tā vietā pieņemot vietējās” (“vietējās” – tā teikts aptaujas anketā).

Te daļēji negaidīti sagrupējās krievu respondentu atbildes – jo pētījuma autoru interpretācijā šajā gadījumā runa ir par attieksmi pret asimilāciju un “dominējošās grupas kultūras pieņemšanu”. Nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt atteikties no savām un pārņemt vietējās tradīcijas 56%. Piekrīt un pilnībā piekrīt – 16%, tātad katrs sestais. Bet atlikušie 28% nevarēja atbildēt ne jā, ne nē (41. lpp.) Un tas ir diezgan dīvaini. Kāpēc?

Pagājušā gada jūlijā-septembrī, tātad vienlaikus ar šo pētījumu, SKDS cita liela projekta ietvaros aptaujāja tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem krievu ir vai nu dzimtā valoda, vai arī ikdienas saziņas valoda ģimenē.

Viens no rezultātiem, kas tolaik pārsteidza ekspertus, bija šāds – neskatoties uz ilggadējo politiku, kas paredz mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, lielais vairākums aptaujāto – 88% – sacīja, ka uzskata par svarīgu iespēju iegūt skolas izglītību dzimtajā valodā. Tikai 6% teica, ka neuzskata vai drīzāk neuzskata to par svarīgu. Pārsteidzoši izrādījās tas, ka atbildēs nebija būtiskas atšķirības starp paaudzēm, tātad tas izrādījās svarīgi arī jauniešiem.

Un vēl – 84% respondentu toreiz paziņoja, ka krievvalodīgā kultūras telpa viņiem ir galvenā (jautājumam tika pievienots paskaidrojums – “jūs dodat priekšroku grāmatu lasīšanai, filmu skatīšanai, saziņai internetā krievu valodā”). Un arī nebija būtiskas atšķirības starp paaudzēm. Arī tas pārsteidza ekspertus, kuri gaidīja, ka jaunieši vairāk pāries latviešu vai angļu valodas telpā.

Tātad – divu vienā laikā veiktu SKDS aptauju rezultāti savstarpēji nav pārāk līdzīgi.

Atgriežoties pie Kaprāna, Mieriņas un Saulīša pētījuma – interesanti, vai krievu respondentu atbildes viņu pētījumā būtu tādas pašas (ar lielu grupu bez noteikta viedokļa jautājumā par to, vai vēlams atteikties no savām tradīcijām), ja anketā būtu precīzi pateikts, ka runa ir par to, ka būtu jāatsakās viņiem pašiem un tieši no savas kultūras identitātes un savas dzimtās valodas (ja jau reiz runa ir par asimilāciju), bet ne par nenosauktu mazākumtautību (varbūt “afrikāņu” vai ķīniešu?) atteikšanos no abstraktām “tradīcijām”.

“Tas ir tas, ko sauc par “velns slēpjas detaļās”,” paskaidro Arnis Kaktiņš. “Ļoti svarīgi, kā noformulēts jautājums, kā katrs to varēja saprast un ko varēja safantazēt. Pat jēgas ziņā viens un tas pats jautājums, uzdots ar dažādiem formulējumiem, manā praksē ir devis pilnīgi dažādus atbilžu procentus. Ja mēs gribam noskaidrot patiesību – bet patiesība parasti ir ļoti sarežģīta – nav pietiekami uzdot tikai vienu jautājumu. Vajag uzdot daudz jautājumu.”

Pēc Kaktiņa domām, pilnīgi iespējams, ka starp respondentiem krieviem bija tādi, kuri, atbildot uz jautājumu par nepieciešamību mazākumtautībām pieņemt vietējo kultūru un atteikties no savām tradīcijām, par “vietējo kultūru” uzskatīja savu, bet ar mazākumtautībām saprata piemēram, afrikāņu migrantus.  “Iespējams, bija krievi, kuri šajā aptaujā sevi neidentificēja kā mazākumtautību. Pieļauju, ka kaut kur Talsos divi krievi var justies kā mazākumtautība, bet Rīgā… Akadēmiski – jā, it kā ir mazākumtautība, bet ikdienas dzīvē to, ka ir mazākumtautības pārstāvji, cilvēki var pat neizjust.”

Turklāt starp aptaujātajiem latviešiem atbildēs vērojama viedokļu polarizācija – viens būtisks mazākums (27%), autoru izpratnē, ir par mazākumtautību asimilāciju. Cits mazākums, nedaudz lielāks (34%), ir pret. Bet vislielākā latviešu respondentu grupa (39%) ir tie, kuri nespēja atbildēt ne jā, ne nē.

Vairāk šeit

2021. gada 17. februāris

Health Institute Linux Centrs - E-prasmju nedēļas 2021 reģionālais koordinators

Health Institute Linux Centrs - E-prasmju nedēļas reģionālais koordinators

2021. gadā no 22. līdz 26. martam - Eiropas Digitālo nedēļu Latvijā.

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta Eiropas kampaņas ALL Digital Week 2021 ietvaros un notiek Latvijā notiek jau 12. reizi!

Digitālā nedēļa 2021 tiks organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums. Nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī citi tiešsaistes pasākumi, ko organizēs partneri visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos. https://eprasmes.lv/ (pasākumu karte, pasākumu saraksts u.c.)

Digitālā Nedēļa 2021 tiek organizēta sadarbībā ar partneriem un reģionālajiem  koordinatoriem , kas vēlas iesaistīties  Digitālās nedēļas pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.

Digitālās nedēļas 2021 tematiskās dienas

  1. Pirmdiena, 22. marts - Atklāšanas pasākums: Digitālo zināšanu rokasgrāmata. Kā mainīt sabiedrības paradumus un izmantot esošās iespējas?
  2. Otrdiena, 23. marts - Digitālās iespējas ikdienai: E-pakalpojumu izmantošana tikai 2 minūšu attālumā – mācies un turpmāk izmanto e-pakalpojumus neejot uz iestādēm klātienē
  3. Trešdiena, 24. marts - Digitālās prasmes uzņēmējiem
  4. Ceturtdiena, 25. marts - Digitālās identitātes un drošības diena. Kibernakts 2021
  5. Piektdiena, 26. marts - Tava profesija tehnoloģiju nozarē
Karte šeit 

Kā mRNS vakcīnas aizsargā no Covid-19 un kas notiek mūsu organismā pēc vakcīnas saņemšanas!

Iepazīsties, kā mRNS vakcīnas aizsargā no Covid-19 un kas notiek mūsu organismā pēc vakcīnas saņemšanas!
Infografiku izstrādāja: Eiropas Savienības Padome

2021. gada 16. februāris

Kā vakcinēs vecos cilvēkus laukos

Kā vakcinēs vecos cilvēkus laukos, kādas diagnozes ir prioritāri vakcinējamo grupu sarakstā.
Vairāk šeit

Kāpēc Igaunijā Covid-19 ierobežojumi ir mērenāki

Valdība lēmusi, ka Latvijā Covid-19 ierobežojumus varēs mīkstināt, ja kumulatīvais rādītājs valstī samazināsies. Rādītāju izmanto arī citās valstīs, bet tas, ko drīkst darīt pie kāda rādītāja, ir katras valsts ziņā. Piemēram, Igaunijā rādītājs nav daudz zemāks nekā Latvijā, bet ir atļauti gan friziera pakalpojumi, gan maltītes uz vietas kafejnīcās.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.  

2021. gada 15. februāris

Vai būs tālu jābrauc vakcinēties, un vai tas jādara izslimojušam Covid-19?

Vai būs tālu jābrauc, lai vakcinētos pret Covid-19, un vai vakcīna jāsaņem arī tad, ja Covid-19 izslimots?
Vairāk šeit

Latvijā kā banka darbību uzsāk Revolut

Globālā finanšu platforma "Revolut" pirmdien, 15. februārī, ir aktivizējusi savu Eiropas specializēto bankas pakalpojumu licenci Latvijā.
Pagājušajā gadā "Revolut" uzsāka savu specializēto banku darbību Polijā un Lietuvā, un abās valstīs sāka piedāvāt kredītproduktus.

KONTEKSTS:

2015. gadā "Revolut" uzsāka darbību Apvienotajā Karalistē, piedāvājot naudas pārskaitījumus un valūtas maiņu. Šobrīd "Revolut" esot 15 miljoni klientu visā pasaulē, kopumā mēnesī veicot vairāk nekā 100 miljonus darījumu.

Vairāk šeit

Glābiet bites un lauksaimniekus!

 

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!”

Par bitēm draudzīgu lauksaimniecību un veselīgu vidi

Parakstieties tūlīt!

Mēs, visu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, aicinām nodrošināt bitēm draudzīgu lauksaimniecību, kas nāktu par labu gan pašiem lauksaimniekiem, gan veselībai, gan arī videi! Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu mēs aicinām Eiropas Komisiju atbalstīt tādu lauksaimniecības modeli, kas nodrošina harmonisku lauksaimniecības un bioloģiskās daudzveidības līdzāspastāvēšanu.

Priekšlikuma būtība jeb priekšmets:

Lai aizsargātu bites un cilvēku veselību, mēs aicinām Komisiju ierosināt tiesību aktus nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunot bioloģisko daudzveidību un atbalstīt lauksaimniekus pārejas posmā.

Galvenie mērķi:

Līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80 %, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem; atjaunot dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās vektoru; veikt lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot strauju agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugumu un nodrošinot neatkarīgu, uz lauksaimniekiem balstītu apmācību un pētniecību pesticīdu un ĢMO nesaturošas lauksaimniecības jomā.

Sistēma ir strupceļā

Eiropas lauksaimniecība tuvojas strupceļam. Lauksaimniecības politika, kas bija vienpusēji vērsta uz ražas palielināšanu, palielinot toksisko agroķīmisko vielu izmantošanu, ir novedusi ekosistēmu līdz sabrukuma robežai. Ik dienu samazinās bioloģiskā daudzveidība, kas ir mūsu pārtikas sistēmu pamatā, tādējādi nopietni apdraudot mūsu pārtikas, iztikas līdzekļu, veselības un vides nākotni. Sekas ir postošas dabai: bites, tauriņi un citi kukaiņi izzūd no mūsu ainavas, un iepriekš plaši izplatītie putni ir pārstājuši dziedāt mūsu laukos. Mūsu strauti un upes tiek piesārņotas, un mēs ik dienas esam pakļauti sintētisko pesticīdu kokteilim, ko apēdam kopā ar pārtiku.

Vairāk šeit

Facebook izstrādā viedpulksteni

Tapis zināms, ka kompānija sākusi darbu pie sava gudrā pulksteņa izveides, kas piedāvās gan veselības un fitnesa, gan, protams, ziņapmaiņas funkcijas. Turklāt nelielu šķipsniņu asuma piedod “Facebook” plāni radīt nopietnu konkurentu “Apple Watch”.

Pašreiz izskatās, ka “Facebook” radītais viedpulkstenis darbosies uz “Android” bāzes, taču nav izslēgts, ka tas vēlāk varētu tikt aprīkots ar paša “Facebook” izstrādāto operētājsistēmu. Jaunā ierīce savas funkcijas izpildīs arī tad, ja viedtālrunis tuvumā neatradīsies.

Vairāk šeit

Tētis no Rūjienas ierīko bobsleja trasi bērniem mājas dārzā

A father of two in Rujiena, Latvia, worked for six years to construct a 558-foot-long bobsled track in his yard for his children to enjoy.

Narkotiku aprite ir samazinājusies, taču pieaudzis šo vielu audzētāju skaits

Samazinoties starptautiskajiem pārvadājumiem, tiek ietekmēta arī narkotisko vielu aprite. Pērn Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde atklāja par simt gadījumiem mazāk narkotisko un psihotropo vielu pārvadājumus nekā 2019. gadā. Taču policija stāsta, ka bizness nebūt nav apstājies. Iedzīvotāji sākuši mājās vairāk audzēt neatļautās vielas.
Vairāk šeit

Vecāki maz piesakās slimības palīdzības pabalstam

Pagaidām tikai 3 procenti no visiem jeb 2373 vecāki pieteikušies pabalstam, kas domāts tieši pirmo-ceturto klašu skolēnu mammām un tētiem. To var saņemt ikviens strādājošais, kura bērns nevar apmeklēt bērnudārzu vai mācās attālināti no pirmās līdz ceturtajai klasei. Pabalsts būs 60 procenti no algas un tā saņemšanai vajag arī darba devēja izziņu.
Vairāk šeit

Ierīces, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos

NASA saviem ap 1000 darbiniekiem, tostarp 150 astronautiem, nodrošinās “Fitbit” ierīces, kuras primāri paredzētas veselības monitoringam un iespējamo simtomu, ķermeņa temperatūras, sirdsdarbības ātruma un citu galveno veselības radītāju reģistrēšanai. Šādā veidā iespējams krietni laicīgāk piefiksēt slimības sākumposmu un līdz ar to veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus Covid-19 stingrai ierobežošanai, kā arī panākt to, lai nozīmīgāko kosmosa misiju norisies laikā vajadzīgie cilvēki būtu veseli.

Šī, sauksim par NASA Fitbit programmu, ir izstrādāta, lai papildinātu jau esošās aktivitātes Covid-19 ierobežosanai un veselības uzraudzībai NASA darbiniekiem. Visu – gan “Fitbit” fiksēto statistiku, gan datus, ko reģistrējuši paši lietotāji, lietotne izmantos, lai sniegtu norādījumus par to, vai NASA darbiniekam vajadzētu doties uz darbu vai labāk palikt mājas, vai arī veikt kādus papildus pasākumus, lai noskaidrotu Covid-19 esamību.

“Fitbit” jau ir iesaistījies pētījumos, lai noteiktu, vai tā valkājamās ierīces un to reģistrētie dati var būt noderīgi agrīnai Covid-19 noteikšanai. Neatkarīgi no rezultātiem “Fitbit” valkājamo ierīču veselības uzraudzība šā vai tā ir noderīga, kaut vai lai saprastu, vai ar veselību tiešām ir viss kārtībā un nav nepieciešams mājas režīms.
Vairāk šeit

Būsim uzmanīgi, piesaucot Igauniju kā labo piemēru vai paraugu

Būsim uzmanīgi, piesaucot Igauniju kā labo piemēru vai paraugu. Tur kaut kas ir aizgājis greizi. Tikmēr mums pašiem (ja vien nesadarīsim kādas muļķības) rādītāji lēnām slīd uz leju.
 
Reģistrēto C-19 gadījumu biežums (pēdējās 14 dienās, pret iedzīvotāju skaitu)

2021. gada 12. februāris

Pirmās psiholoģiskās palīdzības rokasgrāmatu pusaudžiem

Gatavojamies Vispasaules NVO dienai

27.februārī, jau divpadsmito reizi pasaulē tiks atzīmēta Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) diena (World NGO day). Nevalstisko organizāciju oficiāla atzīšana notika pirms septiņdesmit viena gada, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā tika ieviesta definīcija – “starptautiskā nevalstiskā organizācija”, taču Vispasaules NVO dienas iniciatīva aizsākās 2009. gadā Latvijā.

Gaidot Vispasaules NVO dienu, februāra ietvaros, ik dienu Latvijas Pilsoniskā alianse sniegs plašāku informāciju, kas ir Vispasaules NVO diena, ieskatu, ko dara NVO, kā arī aicināsim Latvijas NVO un to atbalstītājus iesaistīties šīs dienas svinēšanā.

Jūs kā organizācija varat padarīt Vispasaules NVO dienu jo īpašāku:

  • atcerieties, ka šo dienu atzīmē organizācijas visā pasaulē jau divpadsmit gadus, un Jūsu organizācija ir daļa no lielās Vispasaules NVO saimes!
  • savos sociālajos kontos dalieties ar Latvijas Pilsoniskās alianses sagatavoto informāciju par Vispasaules NVO dienu, lai par šo dienu uzzina plašāka sabiedrības daļa;
  • aplieciniet publiski, ka esat NVO ģimenes dalībnieks, lietojot mirkļbirku #NVOdiena un #WorldNGODay;
  • organizējiet tiešsaistes pasākumus, iepazīstinot ar savas organizācijas darbību, aicinot kļūt par jaunu biedru, atbalstītāju, filantropu; 
  • organizējot balvas NVO aktīvistiem, kas ir lielisks veids, kā pateikties cilvēkiem, kuri  iesaistīti nevalstiskā sektora darbā.
  • veiciet informatīvas kampaņas par Jūsu organizācijas darbu, sadarbībā ar reģionālajiem un valsts medijiem;
  • nosūtiet valsts vai pašvaldības institūcijām informāciju par savas organizācijas mērķiem un pakalpojumiem, par paveiktajiem darbiem;
  • parādiet, ka esat pateicīgi par darbu, ko veic biedri un aktīvisti, iesaistoties Jūsu organizācijas mērķu sasniegšanā, nosūtot elektronisko apsveikumu vai noorganizējot kopīgu virtuālo ballīti;
  • izsakiet pateicību saviem atbalstītājiem par viņu ieguldījumu Jūsu organizācijas darbībā un attīstībā;

Materiālu sagatavoja https://nvo.lv/lv/ 

 

Eiropas Parlaments pieprasa apturēt Astravjecas AES ekspluatāciju

Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, pieprasot drošības apsvērumu dēļ apturēt Astravjecas atomelektrostacijas (AES) iedarbināšanu Baltkrievijā. Pret baltkrievu AES projektu visvairāk iebilst Baltijas valstis, kas netic Minskas apgalvojumiem par atomstacijas drošību.

KONTEKSTS:

  • Elektrības ražošana Astravjecas atomelektrostacijā sākta  3. novembrī.
  • Lietuva uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas netālu no robežas. Tāpēc Lietuva lēmusi staciju boikotēt. Faktiski tas nozīmē, ka Lietuva pārtrauc elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju, līdzko stacija sākusi darboties.
  • Lietuva jau ilgstoši cenšas pierunāt Latviju stacijā saražoto elektrību nepirkt. Augustā valdība lēma, ka Latvija pārtrauks iepirkt Baltkrievijas elektrību, ja tā iedarbinās Astravjecas AES. Turklāt Latvija prasīs Krievijai apliecināt tirgotās elektrības izcelsmi, lai pārliecinātos, ka tā nav ražota Baltkrievijā.
Vairāk šeit

Noderīga informācija

Patērētāju un tiesību aizsardzības centrs ir sagatavojis infografiku par Spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumiem https://www.slideshare.net/siltinam/spu-un-rekrecijas-laukumu-drobas-noteikumi

Publisko iepirkumu organizēšanas atvieglošanai ir izstrādāti trīs paraugnolikumi https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/publisko-iepirkumu-organizesanas-atvieglosanai-ir-izstradati-tris-paraugnolikumi  

PTAC mājaslapā http://ptac.gov.lv ir izveidota jauna informatīva sadaļa komersantiem – Ekodizains un energomarķējums http://www.ptac.gov.lv/lv/news/ptac-informe-komersantus-par-ekodizaina-un-energomarkejumsa-prasibam

ES fondu regulējums normatīvisma plūdu laikāhttps://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/noderigi-es-fondu-regulejums-normativisma-pludu-laika

Valsts atbalsts un tā regulējums ES fondu projektu īstenošanā https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/noderigi-valsts-atbalsts-un-ta-regulejums-es-fondu-projektu-istenosana

Energoefektivitātes programmas būvniecības “grābekļi” – kā uz tiem neuzkāpt https://buvinzenierusavieniba.lv/energoefektivitates-programmas-buvniecibas-grabekli-ka-uz-tiem-neuzkapt/

Aktuālie Altum Energoefektivitātes Kompetences centra ieteikumi: 

- Kādi ir finanšu korekciju riski un kā no tiem izvairīties? https://www.youtube.com/watch?v=UWxthVhwE24&t=2s

Kā tiek konstatētas un piemērotas korekcijas? https://www.youtube.com/watch?v=8l_wBPWQ5k4&t=2s
Kas mainījies piegādātāju atlasē pēc 04.07.2020? https://www.youtube.com/watch?v=fQkKt4I2rPM&t=1s  
 

Būvē droši - Pašpārbaudes lapas būvizstrādājumiem; 

Ielūkojies Valsts darba inspekcijas sagatavotajā Riska spēlē un Lineālā

Iepazīsti ekonomikas projektus

Ekonomikas ministrija 2020.gada nogalē organizēja divas neklātienes diskusijas par ēku atjaunošanas projektu finansēšanas iespējām un pieredzi. Viens no sarunu mērķiem bija veicināt veicināt pieredzes un zināšanu apmaiņu starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī veicināt jaunu sadarbības ideju attīstību.
Pirmās diskusijas laikā pasākuma dalībnieki uzzināja kā finansē ēku atjaunošanu Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā un Somijā. Otrajā diskusijā fokuss bija vērsts tieši uz finansēšanas instrumentiem, banku iesaisti un grantu shēmām. Tās laikā eksperti pārrunāja iespējas kopīga finanšu instrumenta izveidei, jo tieši tādā veidā būtu iespējams ātrāk un labāk virzīties pretī #ZaļaisKurss nospraustajiem mērķim.
Plānojam, ka šī nebūs pēdējā saruna par kopīgā finanšu instrumenta izveidi, kā arī pieredzes apmaiņa.
Abas diskusijas notika Eiropas Savienības Baltijas Jūras Reģiona Stratēģijas ietvaros. Tajās piedalījās vairāk kā 30 dalībnieki no 7 valstīm.

Kā uzsākt dzīvokļa vienkāršoto atjaunošanu ar apliecinājuma karti?

05.02.2021. vebinārs. Kā uzsākt dzīvokļa vienkāršoto atjaunošanu ar apliecinājuma karti?

Valsts kanceleja iesaka

Apzinoties to, cik liela nozīme ir, lai sabiedrība izprot un seko pareiziem sejas masku valkāšanas noteikumiem, Valsts kanceleja, sadarbībā ar SPKC ir izstrādājusi materiālu kopumu, kas šos noteikumus skaidro. Materiāli izmantojami sociālo tīklu, video ekrānu, iekšējā mārketinga, drukas reklāmas u.c. kanālos.

Valsts kanceleja aicina ikvienu privātpersonu, uzņēmumu vai iestādi šos materiālus izplatīt maksimāli plaši sev pieejamajos kanālos, jo tikai visiem kopā mums izdosies uzveikt Covid-19 pandēmiju.

Visi materiāli pieejami šajā tīmekļa vietnē:  https://drive.google.com/drive/folders/1Jb4_ASkqlbyQduRQihuusl0kIJIq5UZv?usp=sharing  

Ja Jums nepieciešami papildu materiālu formāti vai izmēri, lūdzam informāciju sūtīt uz  janis.zagars@mk.gov.lv  

Jāatceras, lai sasniegtu maskas lietošanas maksimālo mērķi - drošu aizsardzību līdzcilvēkiem un sev - maska jāvalkā pareizi! Maskai jānosedz deguns un zods, labi jāpieguļ sejai. Kad maska ir uzvilkta, to nedrīkst vairākkārtīgi noņemt un atkal uzvilkt, aiztikt seju ar rokām (piemēram, pakasīt degunu). 

Jāatceras, ka 2 dienas pirms parādās Covid-19 saslimšanas simptomi, cilvēks ir infekciozs un  var aplipināt tos līdzcilvēkus, ar ko kontaktējies tuvāk par 2 m un ilgāk par 15 min.

Vairāk informācijas:  https://www.vm.gov.lv/lv/jautajumiatbildes-par-sejas-maskam  

Pasākumi 2021.gada 1. ceturksnī: Ekonomika

Ekonomikas ministrija aicina uz vebināriem: 
1) vebinārs "Publiskas ēkas uzturēšana pēc atjaunošanas. I daļa. Pienākumi. Fasādes. Akustika" https://www.em.gov.lv/lv/notikums/vebinars-publiskas-ekas-uzturesana-pec-atjaunosanas-i-dala?date=0
2) vebinārs "Publiskas ēkas uzturēšana pēc atjaunošanas. II daļa. Pieredze. Ventilācija. Monitorings. Drošība" https://www.em.gov.lv/lv/notikums/vebinars-publiskas-ekas-uzturesana-pec-atjaunosanas-ii-dala?date=0

Žurnāls "Būvinženieris" aicina uz vebināru "Energoefektīva māja – soli pa solim" https://buvinzenierusavieniba.lv/vebinara-skaidros-energoefektivas-majas-veidosanu/

1. Elektrum Energoefektivitātes centrs aicina uz vebināriem: 

a.        24. februārī   vebinārs " Kā veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību?” https://www.elektrum.lv/lv/uznemumam/energoefektivitate/aktualie-seminari/ka-veicinat-uznemuma-ilgtspejigu-attistibu
b.        24. martā   vebinārs " Videi draudzīgs dzīvesveids: kā to īstenot?” https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/aktualie-seminari/videi-draudzigs-dzivesveids-ka-to-istenot  
c.        28. aprīlī   vebinārs " Kā optimizēt uzņēmuma energopatēriņu?” https://www.elektrum.lv/lv/uznemumam/energoefektivitate/aktualie-seminari/ka-optimizet-uznemuma-energopaterinu

2. Liepājas Energoefektivitātes centrs aicina uz vebināriem:
a.        18. februārī  vebinārs “Veselīgs iekštelpu klimats” https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/aktualie-seminari/veseligs-iekstelpu-klimats  
b.        4. martā  vebinārs “Transporta nākotnes tendences” https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/aktualie-seminari/transporta-nakotnes-tendences
c.        11. martā  vebinārs “CO2 neitrāla biroja/ražošanas ēka” https://www.elektrum.lv/lv/uznemumam/energoefektivitate/aktualie-seminari/co2-neitrala-biroja-razosanas-eka
d.        18. martā  vebinārs “Viedie pilsētas risinājumi” https://www.elektrum.lv/lv/uznemumam/energoefektivitate/aktualie-seminari/viedie-pilsetas-risinajumi

Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs aicina uz vebināriem:

1) š.g. 18.februāŗi  komersantiem "Jauns energomarķējums – vienkāršāka lēmumu pieņemšana!"  https://www.label2020.lv/jaunumi/webinars-tirgotajiem-un-izplatitajiem/

2) pašvaldību speciālistiem "Jauns energomarķējums – vienkāršāka lēmumu pieņemšana!" https://www.label2020.lv/jaunumi/webinars-pasvaldibu-specialistiem/

Ekonomikas aktualitātes: 2021. gada janvāris

  1. Pirmo reizi privātmāju īpašniekiem būs pieejams atbalsts māju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-privatmaju-ipasniekiem-bus-pieejams-atbalsts-maju-atjaunosanai-un-energoefektivitates-uzlabosanai

  2. Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja sezonalitāte, pasaules cenu kāpums un nodokļu likmju izmaiņas https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/paterina-cenu-limeni-janvari-ietekmeja-sezonalitate-pasaules-cenu-kapums-un-nodoklu-likmju-izmainas

  3. Tikai katrs desmitais publiskas ēkas īpašnieks novērtējis sava īpašuma tehnisko stāvokli https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/tikai-katrs-desmitais-publiskas-ekas-ipasnieks-novertejis-sava-ipasuma-tehnisko-stavokli

  4. Stabilu un kontrolētu gaisa apmaiņu izglītības iestādēs var nodrošināt tikai ar mehāniskas ventilācijas ierīkošanu https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/stabilu-un-kontroletu-gaisa-apmainu-izglitibas-iestades-var-nodrosinat-tikai-ar-mehaniskas-ventilacijas-ierikosanu

  5. Būvniecībā izaugsme gan 4.ceturksnī, gan 2020.gadā kopumā https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/buvnieciba-izaugsme-gan-4ceturksni-gan-2020gada-kopuma

  6. No 8. februāra pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/no-8-februara-pastiprinatas-drosibas-prasibas-tirdznieciba-un-paplasinata-precu-pieejamiba-klatiene

  7. Anulējot 29 atļaujas tirgot elektroenerģiju OI ietvaros, BVKB valstij pērn ietaupījis 35 milj. EUR https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/anulejot-29-atlaujas-tirgot-elektroenergiju-oi-ietvaros-bvkb-valstij-pern-ietaupijis-35-milj-eur

  8. Aicinām būvkomersantus izteikt viedokli par BIS reģistru pakalpojumiemhttps://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-buvkomersantus-izteikt-viedokli-par-bis-registru-pakalpojumiem

  9. BVKB aicina iesniegt elektroenerģijas patēriņa bilancihttps://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/bvkb-aicina-iesniegt-elektroenergijas-paterina-bilanci
  10. BVKB piešķirs de minimis atbalstu nodokļu maksātājiem, kas tirgo dabasgāzi kā degvielu https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/bvkb-pieskirs-de-minimis-atbalstu-nodoklu-maksatajiem-kas-tirgo-dabasgazi-ka-degvielu

  11. Atklāta Apvārsnis Eiropa ietvara programmahttps://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/apvarsnis_2020_red/progr_petn_jaunumi/?year=2021&text_id=41496

  12. Plāno ieviest jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29480-plano-ieviest-jaunus-tiesiskos-mehanismus-kopipasnieku-starpa-radusos-stridu-risinasana

  13. Saeima atbalsta atvieglotu parādu atgūšanas kārtību par mājas pārvaldīšanas izdevumiem https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29472-saeima-atbalsta-atvieglotu-paradu-atgusanas-kartibu-par-majas-parvaldisanas-izdevumiem  

  14. Valsts darba inspekcija aicina tīrīt jumtus drošihttps://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/vdi-aicina-tirit-jumtus-drosi
  15. Uzsākta Eiropas "Bauhaus" iniciatīvas izveidehttps://www.em.gov.lv/lv/jaunums/uzsakta-eiropas-bauhaus-iniciativas-izveide 

  16. Izziņota labas prakses balvas konkursa “Zelta ķivere” 2021.gada tēma – ergonomika http://stradavesels.lv/jaunumi/izzinota-labas-prakses-balvas-konkursa-zelta-kivere-2020-gada-tema-ergonomika/ 
  17. OiRA rīks, lai pārliecinātos par uzņēmuma gatavību COVID-19 otrajam vilnim šeit