Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola

Par EP Vēstnieku skolām

EP Vēstnieku skolas ir ES mēroga programma, ko īsteno visās 27 dalībvalstīs. Latvijā, kur aizvadīts piektais mācību gads, programmā patlaban aktīvi iesaistījušās vairāk nekā 75 skolas, simtiem skolotāju un tūkstošiem skolēnu, kuri brīvprātīgi izglīto un iesaista vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem, tā stiprinot eiropeisko identitāti.

Katru gadu programmā iesaistās jaunas skolas. Noslēdzoties 2020./21. mācību gadam, par EP Vēstnieku skolām kļuvušas jaunas skolas Dagdā, Ikšķilē, Ilūkstē, Jēkabpilī, Kārsavā, Krāslavā, Morē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Rīgā, Salā, Saulkrastos, Talsos, Valmierā un Ventspilī.

Viesojoties skolās, programmā aktīvi iesaistās arī no Latvijas ievēlētie EP deputāti. Interneta vidē Atklātās stundas turpinājās arī tad, kad klātienes pasākumi Covid-19 dēļ vairs nebija iespējami.

 

Projektā iesaistītajām skolām pieejams šāds atbalsts:

- skolotāju semināri Latvijā un Briselē, saņemot metodisku atbalstu darbā par ES tematiku;

- dažādos mācību priekšmetos integrējami mācību materiāli par ES;

- izglītojoši pasākumi skolēniem, t. sk. dalība Eiropas Jaunatnes dienās un EUROSCOLA (skolēnu diskusijas un parlamentārā darba simulācijas) EP Strasbūrā, Francijā;

- aktivitātes skolās, t. sk., atbalsts praktisku iesaistes mehānismu īstenošanai skolās ES tēmas ietvaros (Eiropas dienas organizēšana u. c.). 

Papildu informācija

EP Vēstnieku skolu paveiktais un mācību materiāli

Noderīga EP informācija jauniešiem

Par jauniešu iesaisti EP darbā

Jaunatne: ES faktu lapas

Kontakti plašākai informācijai:

Jānis Krastiņš

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā

janis.krastins@europarl.europa.eu

Tel. 26542369

Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā

Piektdien, 9. aprīlī, notiks pirmais tiešsaistes seminārs vairāku pasākumu ciklā, kur Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pulcētie jomas speciālisti dalīsies ar labo praksi Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta izmantošanā.
CFLA direktore Anita Krūmiņa: “Šī būs jau septītā reize, kad ES fondu projektu īstenotājiem un interesentiem organizējam semināru ciklu “Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā”. Šoreiz gan izpaliks tikšanās klātienē, taču tas ļāvis mums seminārus sadalīt tematiski: pirmajā dienā runāsim par aktualitātēm, novērojumiem, ieteikumiem ES fondu projektos; otra tikšanās reize būs veltīta iepirkumu un līgumu jautājumiem ES fondu projektu īstenošanā. Semināru ciklu noslēgsim ar informāciju un diskusijām par ES fondu nākotni – jau zināmo un vēl tikai iecerēto.”

Seminārus CFLA organizē sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Labklājības ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts darba inspekciju. Diskusijās par pašvaldību iecerēm stāstīs Daugavpils, Jelgavas, Kuldīgas un Limbažu pašvaldību pārstāvji.

Semināri notiks tiešsaistē un tiem sekot varēs CFLA mājaslapā un Facebook kontā:
• 9. aprīlī 10.00 – 13.00 ES fondu projekti: aktualitātes, novērojumi, ieteikumi;
• 16. aprīlī 10.00 – 13.30 Iepirkumi un līgumi ES fondu projektu īstenošanā;
• 23. aprīlī 10.00 – 13.30 ES fondi: ko sola un nesīs nākotne?

Lai sazinātos par semināru norisi, lūdzam reģistrēt savu dalību semināros šeit. Tāpat, aizpildot reģistrācijas formu, ir iespējams uzdot jautājumus, uz kuriem vēlaties dzirdēt atbildes semināros. Semināru darba kārtību skati te.

Eiropas Inovāciju padomes oficiālā atklāšana

18. un 19. martā notika pasākumi, kas veltīti zinātnes un inovāciju pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa (2021-2027) jaunās Eiropas Inovāciju padomes (EIC) oficiālajai atklāšanai. Tā ir vērienīgākā inovāciju iniciatīva, ko Eiropa ir uzņēmusies, un tās budžets laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 10 miljardi eiro.

EIC uzdevums ir identificēt, attīstīt un sekmēt jaunu tehnoloģiju un iespaidīgu inovāciju ienākšanu tirgū. EIC atbalstīs jaunizveidotus uzņēmumus, MVU un pētnieku komandas, kas izstrādā augsta riska un augstas ietekmes inovācijas. Pirmos projektu konkursus plānots izsludināt 18. martā. Aicinām pievienoties divu dienu atklāšanas pasākumam, lai uzzinātu vairāk par EIC redzējumu un par tā finansēšanas iespējām.

18. martā (9.30 – 11.30 CET) bija iespēja noklausīties valstu vadītāju un ES institūciju uzrunas, kā arī notiks īsas īpašas sesijas par EIC ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanā. 19. martā (9.30 – 16.30 CET) bija projektu pieteicēju diena, kuras laikā tiks sniegta konkrēta informācija par to, kā darbojas EIC, kā pieteikties šim finanšu instrumentam, kas ir tiesīgs piedalīties un cita vērtīga informācija. Sesijās tiks iekļauta informācija par finansēšanas iespējām pētniecības komandām, jaunajiem uzņēmumiem, MVU un investoriem.

Pasākumu straumēs tiešsaistē YouTube kanālā EUScienceInnov, un reģistrācija nebija nepieciešama.

Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit.

Kāds plānots atbalsts no ES Struktūrfondu finansējuma 2021-2027?

15.martā plkst. 15.00 notiks ikmēneša tematiskā tikšanās. Tikšanās veltīta Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas procesam un plānotajam atbalstam biedrībām un nodibinājumiem. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto prezentāciju par 2021.–2027.gada plānošanas perioda uzsākšanas aktualitātēm var iepazīties šeit.

Eiropas Parlaments pieņems jauno ES Veselības programmu

EP deputāti debatēs un balsos par 5,1 miljardu eiro vērto programmu “ES Veselība” 2021.–2027. gadam, ar mērķi labāk sagatavot ES veselības sistēmas nākotnes apdraudējumiem.

Pēc debatēm otrdienas rītā notiks balsojums, lai apstiprinātu provizorisko vienošanos, kuru Parlaments un Padome panāca 2020. gada 14. decembrī. Balsojuma rezultātus paziņos otrdien plkst.19.00.

Saskaņā ar vienošanās tekstu jaunā “ES Veselība” sniegs ieguldījumu jomās, kuras nepārprotami efektīvāk ir risināt ES līmenī, piemēram, pārrobežu veselības apdraudējumi, zāļu un medicīnas ierīču pieejamības vairošana, kā arī atbalsts Eiropas “veselības datu telpas” izveidei. Sīkāka informācija par konkrētajiem noteikumiem ir pieejama šeit.

Vispārēja informācija

Komisija 2020. gada maijā, reaģējot uz Covid-19 krīzi, ierosināja jaunu programmu “ES Veselība” 2021.–2027. gadam. Programmas mērķis ir palīdzēt ES labāk sagatavoties lieliem pārrobežu veselības apdraudējumiem un uzlabot dalībvalstu veselības sistēmu noturību. Tas dos iespēju Eiropas Savienībai ne tikai rīkoties turpmāku epidēmiju gadījumos, bet arī risināt ilgtermiņa problēmas, piemēram, sabiedrības novecošanu un veselības aprūpes nevienlīdzību.

Eiropā plašumā vēršas valstu cīņa par vakcīnām pret Covid-19

Eiropā plašumā vēršas valstu cīņa par vakcīnām pret Covid-19.

KONTEKSTS:

• Februāra vidū Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja ir sākusi vērtēt uzņēmuma “CureVac AG” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 – “CvnCov”.
• Līdz šim Eiropas Savienībā reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”.
• Pašlaik šīs vakcīnas tiek lietotas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai cīnītos ar koronavīrusu.

Vairāk šeit

Martā notiks Eiropas Digitālā nedēļa

2021. gadā no 22. līdz 26. martam notiks Eiropas Digitālā nedēļa Latvijā, kuru organizē LIKTA (https://likta.lv/ ) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (https://www.varam.gov.lv/lv ). 

Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums.

Pasākumu sagatavošanā un īstenošanā iesaistās LATA (https://www.lata.org.lv/ ) biedri:

• -SIA "Tet" (https://www.tet.lv/ ) kā partneris,
• -Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (https://www.lvrtc.lv/) kā partneris, 
• -SIA "WeAreDots" (https://www.wearedots.com/en )  kā partneris,
• -LATA asociētais biedrs Aivars Lasmanis ar Health Institute Linux Centrs (http://www.alnet.lv/ ) kā reģionālais partneris. 

Vairāk šeit: https://eprasmes.lv/

Piedalies!

Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 12,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2019.gadu.

Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Īrijā, kur šis rādītājs veido 8,9% no IKP, Maltā (10,8%), Bulgārijā (11,5%) un Rumānijā (11,9%). Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (12,3% no IKP), Kiprā (12,4%), Čehijā (12,6%), Ungārijā (12,7%) un Igaunijā (13,2%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Somijā (24% no IKP), Francijā (23,9%), Dānijā (21,4%) un Itālijā (21,2%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2018.gadā bija 18,6% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas. ES tie veido 10,1% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (13,8%), bet vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (3%). Latvijā šādu pabalstu izdevumu īpatsvars veido 7%, Lietuvā - 6,2%, bet Igaunijā 6,7%.

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 2,7% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Dānijā (4,3%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (0,4%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 2,4% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Igaunijā un Lietuvā tie bija attiecīgi 2,1% un 2,7%.

 

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 1,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Dānijā (4,3%), bet vismazākais - Maltā, Grieķijā un Spānijā (visās valstīs 0,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 1,2% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 1,7%, bet Igaunijā - 2,7%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 1,1%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 1,9% Dānijā un Francijā, bet mazākajam - 0,1% Čehijā un Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 0,5% no kopējās pabalstu summas, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 0,7% un 1,3%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

Vairāk šeit

Latvijai grantu veidā būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro

Nākamajos septiņos gados no Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta Latvijai grantu veidā būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro. No tiem aptuveni 2 miljardi eiro no atveseļošanas un noturības mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta. Patlaban visas ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai definētu savas stratēģiskās prioritātes turpmākajiem septiņiem gadiem. Savukārt līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.

ĪSUMĀ:

• Nākamos 7 gados Latvija saņems 10 miljardus eiro ES finansējuma.
• 2 miljardi eiro būs no atveseļošanas un noturības mehānisma; 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta.
• Būs seši tematiskie mērķi, kuriem novirzītas investīcijas.
• Pašlaik ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai vēlāk vienotos ar EK par darbības programmu.
• Bet līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.
• LTRK: Fokuss ir uz atveseļošanas mehānismu, bet daudzgadu budžets – otrajā plānā.
• Šteinbuka: Pēc šī plānošanas perioda Latvijai jāpaļaujas vairāk uz pašu gudrību un spēkiem.
• Eksperti norāda uz sava veida investīciju plūdiem un pēc tam iespējamo sausuma periodu.

Seši mērķi investīcijām

Vairāk šeit

Bezdarba risku mazināšanai Latvijai saņem 72 miljonu eiro aizdevumu no ES

Eiropas Savienības (ES) "SURE" programmā, kas ir atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā, Latvija saņem 72 miljonu eiro kā aizdevumu.

KONTEKSTS:

Lai pārvarētu koronavīrusa radītās ekonomiskās sekas, Eiropas Komisija aprīlī nāca klajā ar finanšu instrumentu piedāvājumu dalībvalstīm, tostarp atbalstu nodarbinātībai - programmu "SURE". Tā paredz atbalstu pagaidu nodarbinātības pasākumiem dalībvalstīs. Kopumā pieejami aizdevumi līdz 100 miljardiem eiro uz labvēlīgiem noteikumiem, sniedzot garantijas.

Latvijas gadījumā šāda programma varētu būt tā sauktie dīkstāves pabalsti, iepriekš norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Breksita sekas: Lielbritānija vairs nebūs Erasmus+ programmā; studiju galamērķis kļūs dārgāks

Lielbritānija vairs nepiedalīsies studentu mobilitātes programmā “Erasmus+”. Visvairāk uz Lielbritāniju un no šīs valsts devušies studenti, lai mācītos uzņēmējdarbības, mākslas vai veselības aprūpes studiju programmās. Latvijas studentiem tas gan nav bijis populārākais galamērķis. Arī ārpus “Erasmus” programmas studentiem arvien ir iespējas doties uz Lielbritāniju, taču mobilitāte būs sarežģītāka.

Vairāk šeit

Vērtē izstrādāto plānu ES atveseļošanas atbalsta apguvei

Plāna veidošanā piedalījās arī Health Institute.

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem ir sagatavojusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, kas paredz galvenos virzienus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai paredzētā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (EANM) atbalsta apguvei. Plāns tagad nodots vērtēšanai sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Valdībā to plānots skatīt februāra sākumā, bet pēc tam to iesniegs skatīšanai Eiropas Komisijā (EK).

ĪSUMĀ:

• EANM paredzēti ES dalībvalstīm kopumā paredzēti 672 miljardu eiro.
• Klimata mērķiem jāparedz 37%, bet digitālajai transformācijai – 20% finansējuma.
• Tam jāatspoguļojas dalībvalstu ANM plāna projektos; jāiesniedz līdz 2023. gadam.
• Latvija rēķinās, ka mūsu ANM plāna projektu EK skatīs līdz aprīlim.
• FM atzīst, ka plāna projekta saskaņošanas process būs sarežģīts un grūts. 
• Pēc tā atbalstīšanas plāna projektu vēl vērtēs ES dalībvalstis ES Padomē.
• Ja plāna projektu akceptēs, valsts saņems avansu – 13% no kopējā atbalsta.
• Kopumā Latvijai ES atveseļošanas atbalstā paredzēti ap 2 miljardi eiro.
• FM cer, ka ES atveseļošanas atbalsta apguve varētu sākties gada otrajā pusē.

Naudas saņemšanai jābūt reformām

 

Kādas reformas un izmaiņas plānotas?

 

Finansējuma apguvi plānots sākt gada otrajā pusē

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.

Vairāk šeit

ES programmu un ES fondu piesaiste savam biznesam

Temats:  ES programmu un ES fondu piesaiste savam biznesam

Vieta: Turības Biznesa inkubators

Datums: Ceturtdiena, 2020. gada 10. decembris

Laiks: plkst. Plkst. 18:00 (UTC+02) – Plkst. 20:30 (UTC+02)

Publisks attālināts pasākums

Semināru vadīja Biznesa inkubatora rezidente, uzņēmēja Terēze Riekstiņa

URL: https://www.esfondi.lv/upload/lv-finansejums_25112020.pdf