Translate

2021. gada 31. janvāris

Pandēmija: ikvienam izaicinājumam ir risinājums

“Neziņa ir tas, kas šo pandēmijas krīzi padara tik sarežģītu,” saka līdzšinējais Pasaules Bankas prezidenta padomnieks, tagad vadošais ekonomists par Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu, jau piecpadsmit gadus Vašingtonā dzīvojošais latvietis Kārlis Šmits.  Viņš, būdams tuvu stāvošs pasaules ekonomikas procesiem, vērtē, kā pandēmija mainīs pasauli un kā ar to tiksim galā.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

Vairāk šeit

Kā pārdzīvot Covid-19 otro vilni bez stingriem ierobežojumiem. Somijas pieredze

Valsts Baltijas jūras krastā. Stingru ierobežojumu nav, tirdzniecības centri un restorāni strādā, masku valkāšana ir ieteikta, taču ne obligāta, tāpat kā gandrīz visi ierobežojumi. Tomēr saslimstības ar Covid-19 rādītāji tur ir gandrīz tādi paši kā Igaunijā un Latvijā rudens vidū. Somija sasniegusi tādus rezultātus, apvienojot precīzu valdības komunikāciju, savlaicīgu plānošanu un apsteidzošu reaģēšanu. Arī tādēļ iedzīvotāji uzticas varai un rīkojas atbildīgi.

ĪSUMĀ:

1. Kā uz citu valstu fona izskatās saslimstības ar Covid-19 rādītāji Somijā. Neticami labi. Somijā pašlaik ir viszemākais saslimstības līmenis Eiropas Savienībā – septiņas reize zemāks nekā Latvijā un Igaunijā. Mirstība ar Covid-19 Eiropā zemāka ir tikai Islandē un Norvēģijā.

Lasīt vairāk

2. Kādi pasākumi pret epidēmiju tiek izmantoti Somijā. Dažādi – atkarībā no reģiona. Valsts mēroga stingru ierobežojumu Somijā nav, bet obligāto ierobežojumu skaits nav liels. Tikpat kā visām normām ir ieteikuma raksturs, tās tiek operatīvi ieviestas konkrētā reģionā, kad tur sāk pieaugt epidemioloģiskie draudi.

Lasīt vairāk

3. Vai ir ieceļošanas ierobežojumi, un uz ko tie attiecas. Jā, un stingri, tomēr robeža nav slēgta. Pašlaik brīvi iebraukt Somijā var tikai nedaudzu valstu iedzīvotāji – šīs valstis ir Austrālija, Jaunzēlande, Ruanda, Singapūra, Taizeme un Vatikāns. Visiem pārējiem ieceļošanai Somijā vajadzīgs attaisnojošs iemesls (tūrisms par tādu netiek uzskatīts), bet pēc iebraukšanas valstī desmit dienas jāpavada karantīnā.

Lasīt vairāk

4. Kāda bija varas iestāžu stratēģija pandēmijas pirmā viļņa laikā un kādi bija rezultāti. Veikto pasākumu kopums bija tipisks visai Eiropai: visā valstī bija ārkārtējās situācijas režīms – bija slēgtas robežas, atcelti masu pasākumi, nestrādāja skolas, restorāni, teātri, muzeji. Rezultāti nebija ne izcili, ne katastrofāli – apmēram divreiz sliktāki nekā, piemēram, Latvijā, bet divreiz labāki nekā ES kopumā.

Lasīt vairāk

5. Kā Somijā gatavojās epidēmijas otrajam vilnim. Lai gan vasaras mēnešos valstī saslimstība tikpat kā beidzās, jau augusta sākumā Somijas varas iestādes ierosināja virkni jaunu pasākumu, bet izstrādāt jaunu stratēģiju sāka jau maijā.

Lasīt vairāk

6. Kāpēc Somijas stratēģija cīņai ar Covid-19 ir iedarbīga. Ir vesels komplekss savstarpēji saistītu un cits citu pastiprinošu iemeslu: rūpīga plānošana un precīzi norādījumi, kas balstās uz uzticēšanos varas iestādēm, izskaidrošanas darbs un stāšanās pretī dezinformācijai, kā arī nacionālās psihes īpatnības.

Lasīt vairāk

Detalizētāk šeit

19 Latvijas pilsētās ievieš viedo ielu apgaismojumu

Deviņpadsmit Latvijas pilsētās par naudu, kas iegūta, izsolot emisijas kvotas, tiek ieviests viedais apgaismojums. Gaismekļi, kas aprīkoti ar sensoriem, ļauj apgaismojumu katrā ielā pielāgot konkrētā brīža nepieciešamībai, ko nosaka satiksmes un gājēju plūsma. Izveidojot šādu sistēmu, ko var vadīt pat no telefona.
Vairāk šeit

Pasaules veselības organizācija kritizē Eiropu par vakcīnu nacionālismu

30. janvārī aprit gads kopš Pasaules veselības organizācija (PVO) izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību visā pasaulē. Gadu vēlāk pasaules uzmanības centrā ir jautājums par vakcīnu pieejamību gan pasaules bagātākajās valstīs, gan nabadzīgākajās. Laikā, kad Eiropas Savienība ir ieviesusi ierobežojumus vakcīnu eksportam, Pasaules veselības organizācija brīdinājusi par vakcīnu nacionālisma radītajām sekām.

KONTEKSTS:

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas trīs vakcīnas –  "Moderna", "BioNTech" /"Pfizer" un “AstraZeneca”. Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna. Visi trīs uzņēmumi paziņojuši, ka kavēsies ar Covid-19 vakcīnu piegādēm Eiropas Savienībai.

Vairāk šeit

Health Institute vides veselības domubiedru grupas sanāksme

2021. gada 30. janvārī attālināti pulcējās kopā Health Institute vides veselības domubiedru grupa, lai analizētu izaicinājumus medus bišu, kameņu un savvaļas bišu veselības jomā.

Rīgā pandēmijas ierobežojumi vairo spriedzi ģimenēs

Pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi, attālinātās mācības un darbs no mājām vairojis sociālo spriedzi un konfliktus ģimenēs, novēroja Rīgas pašvaldību policija un bērnu un jauniešu krīzes centrs.
Vairāk šeit

2021. gada 30. janvāris

Mākslīgā intelekta kursi. Helsinku Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes sertifikāts

Latvijā mākslīgā intelekta kursam “Elements of AI”, kas ir pieejams bezmaksas un kura pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas, ir reģistrējušies vairāk nekā 6,8 tūkst. cilvēku. Lielākā daļa jeb 76% cilvēku kursu ir izvēlējušies pildīt latviešu valodā, bet pusotrs tūkstotis – angļu valodā. Par kursu lielāka interese ir sievietēm.

Mākslīgā intelekta kurss “Elements of AI” ir pieejams mājas lapā www.elementsofai.lv, vidējais kursa izpildes laiks ir 31 diena un, kursu pabeidzot, ir iespēja saņemt zināšanas apliecinošu sertifikātu no Helsinku Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Vairāk šeit un šeit

Latvijā renovēto daudzdzīvokļu māju e-karte

 
Kartē ir atzīmētas Latvijā atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas (no 2009.gada).
2.kartē norādītas ES fondu programmas "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu ēkās" ietvaros atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas.
Sīkāka informācija par programmu Attīstības finanšu institūcijas Altum mājas lapā https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/energoefektivitate/
1.kartē ir norādītas ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros renovētās daudzdzīvokļu ēkas.
Ēku atjaunošana notikusi laika posmā no 2009. gada līdz 2016.gada pavasarim.
Renovēto ēku statistika ir pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/renoveto_eku_statistika/ ; bet informācija par visām ES fondu aktivitātēm ir šeit http://esfondi.lv/ aktivitates Violets kvadrāts: apzīmē ēkas, kuras uzsākušas projektu īstenošanu Zaļs kvadrāts: apzīmē ēkas, kur ēkas atjaunošanas noslēgusies E-kartes izveidotājs: Ekonomikas ministrija, informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros. http://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/ ; www.twitter.com/EM_gov_lv; www.twitter.com/siltinam; www.youtube.com/siltinam www.slideshare.com/siltinam
 
 

Eiropas Zāļu aģentūra un EK apstiprina AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19

Eiropas Zāļu aģentūra piektdien, 29. janvārī, apstiprināja Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Savukārt Eiropas Komisija (EK) devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai. Šī ir jau trešā vakcīna, kas saņēmusi atļauju, bet bažas rada tās pieejamība. Farmācijas kompānija paziņojusi, ka varēs piegādāt tikai ceturto daļu no devām, kas bija ieplānotas februārī un martā.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19.
  • EK devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai ES.
  • Vakcīna apstiprināta lietošanai visiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
  • Nav daudz datu par vakcīnas iedarbību cilvēkiem virs 55 gadiem.
  • Vācu eksperti nerekomendē izmantot vakcīnu senioriem virs 64 gadiem.
  • Eiropas Zāļu aģentūra šādu ierobežojumu nav noteikusi.
  • Vakcīnas efektivitāte ir ap 60%; nav datu, vai tā ierobežo vīrusa pārnesi.
  • Aizsardzībai būs nepieciešamas 2 devas, kas jāievada ar 4 - 12 nedēļu intervālu.
  • Pavļuts: Šī ir nepacietīgi gaidīta ziņa.
  • Latvijai februārī sola piegādāt 72 874 devas; 2. ceturksnī - 593 539.  
  • 3. ceturksnī Latvijai sola 254 374 vakcīnu devas; piegāžu grafiks var mainīties.
  • Šai vakcīnai ir metode, ko izmanto vakcīnās pret Ebolas vīrusu, tā ir plaši pētīta.
  • Tikmēr EK plāno bloķēt vakcīnu eksportu, ja nav izpildīts ES pasūtījums.
  • EK un “AstraZeneca” strīds: uzņēmums sola piegādāt mazāk, nekā paredz līgums.
  • ES ieguldīja vakcīnu izstrādē gandrīz 3 miljardus eiro un grib zināt, kas ar tām notiek.
Vairāk šeit

Eiropas Komisija publiskojusi ar AstraZeneca parakstīto līgumu

Farmācijas uzņēmums “AstraZeneca” piekritis Eiropas Komisijas (EK) lūgumam publiskot 27. augustā abu pušu parakstīto līgumu par Covid-19 vakcīnu piegādāšanu Eiropas Savienībai.

KONTEKSTS:

Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29. janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnas devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Vairāk šeit

2021. gada 29. janvāris

Latvija - zemas uzticēšanās sabiedrība

Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis – cilvēki maz uzticas viens otram, liela daļa neuzticas varas iestādēm, daudzi izjūt aizvainojumu pret valsti. Taču turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme, liecina  pēc domnīcas “Providus” pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.
Detalizēti šeit

Latvijas Zinātnes padome 2020. gadā

ĪSUMĀ:
  1. 2020. gadā LZP organizēja divus  FLPP projektu atklātos konkursus
  2. 2020. gadā nodrošināja zinātnisko ekspertīzi Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajiem diviem bilaterālajiem un trilaterālajam starptautiskās sadarbības konkursiem
  3. Būtisks LZP darbības virziens ir valsts pētījumu programmu (VPP) administrēšana
  4. Piešķirtas eksperta tiesības 452 zinātniekiem
  5. Projektu administrēšana un uzraudzība
  6. LZP veic projektiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, uzraudzību un kontroli
  7. Sabiedrības informēšana
VAIRĀK ŠEIT

Līdzdalības budžetu veidi

Sociālās inovācijas centrs aicina pašvaldības iestāžu administratīvos darbiniekus, padomniekus u.c. lēmumu pieņēmējus pašvaldību un reģionālā līmenī iepazīties ar otru projekta “Līdzdalības budžeta iespējošana Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) izstrādāto materiālu – “Līdzdalības budžetu tipi”. Dokumenta mērķis ir iepazīstināt ar līdzdalības budžetēšanas pamatprincipiem un idejām, kā ieviest līdzdalības budžetu, ņemot vērā specifiskos priekšnoteikumus, kas piemīt katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Tas ir veidots, izpētot situāciju dažādību Baltijas jūras reģionā, balstoties uz pirmo projekta nodevumu – Status Quo analīzi. Plašāk par dokumentu lasiet šeit.

Pacientu skaita ierobežojumi vienam ģimenes ārstam

ĪSUMĀ
  1. Latvijā, iespējams, būtu jānosaka, cik pacientu varētu būt vienam ģimenes ārstam. Šādas diskusijas jau ir bijušas, taču pagaidām apklusušas. Turklāt ģimenes ārstu sistēmā joprojām liela problēma ir jauno mediķu ienākšana reģionos.
  2. Vidēji 1500 reģistrētie pacienti, tas ir tas optimālais skaits
  3. Nevar novilkt robežu, no kuriem pacientiem ģimenes ārstam būtu jāatsakās
  4. Laukos strādāšana par ģimenes ārstu ir vēl atbildīgāka

KONTEKSTS:

Slimību profilakses un kontroles centrs epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā ieguva informāciju, ka ģimenes ārsts Juris Jakovins, kurš pacientus apkalpo gan Valmierā, gan Rencēnos, pieņēmis pacientus, lai gan viņam bijuši Covid-19 saslimšanas simptomi. Pēc tam viņa aizvietotāji bija pārslogoti, jo ārstam bija vairāki tūkstoši pacientu.

2017. gadā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vēstīja, ka Juris Jakovins ir ārsts ar vislielāko pacientu skaitu savā praksē – toreiz vairāk nekā 7300 pacientu.

VAIRĀK ŠEIT

Vai ar Covid-19 inficēts cilvēks var vakcinēties?

ĪSUMĀ
  1. Vai ar Covid-19 inficēts cilvēks inficēts var vakcinēties pret šo slimību, un vai grūtniecēm rekomendē potēties?
  2. Ir bezsimptomu slimnieki, kuri nemaz nezina, ka viņi nēsā vīrusu. Un, ja sapotējas tādā brīdī, kas tad notiek ar to cilvēku – nekas vai tomēr ir sekas?
  3. Bailes cilvēkiem tomēr ir no vakcīnām. Vai tiešām ir tik droši vakcinēties? Mana ģimene arī baidās tāpēc, ka uztraucas, ka ir kaut kādas komplikācijas [pēc vakcinēšanās].
  4. Vai Covid-19 vakcīnas tiek vai netiek rekomendētas grūtniecēm? Pirmās reakcijas Latvijā bija, ka būtu vēl jānogaida, jo klīniskie pētījumi nav veikti grūtniecēm. Šobrīd informācija dažādojas, piemēram, Izraēlā parādās jau cits viedoklis, ka, iespējams, “Pfizer” vakcīnas varētu rekomendēt arī grūtniecēm.
VAIRĀK ŠEIT

Izplatoties jaunajiem Covid-19 paveidiem, slimnīcās var nonākt 2–3 reizes vairāk slimnieku

Gadījumā, ja Latvijā sāks izplatīties jaunie, daudz lipīgākie Covid-19 infekcijas paveidi, slimnīcās varētu nonākt 2–3 reizes vairāk slimnieku nekā patlaban.
Ja būs liels slimnieku pieplūdums, palīgā tiks aicināti mediķi, kas strādā privātajā sektorā, arī studenti, no kuriem daļa jau palīdz Covid-19 slimnieku ārstēšanā un aprūpē.

KONTEKSTS:

Jaunais Covid-19 variants, kas sākotnēji tika konstatēts Lielbritānijā, šobrīd atklāts vismaz 70 valstīs, kas ir par 10 vairāk nekā pirms nedēļas, trešdien paziņoja ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO). Vīrusa Dienvidāfrikas paveids, kurš tāpat kā Lielbritānijas paveids ir lipīgāks, atklāts 31 valstī, kas ir par astoņām vairāk nekā pirms nedēļas, teikts PVO iknedēļas ziņojumā.

Jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, taču jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Vairāk šeit

Paplašina iespējas uzņēmumiem saņemt apgrozāmo līdzekļu grantu Covid-19 laikā

Atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai varēs saņemt vairāk uzņēmēju, jo valdība paplašināja kritērijus atbalsta saņemšanai. Paredzēts, ka  tas ļaus saņemt atbalstu arī jaundibinātiem uzņēmumiem, un uzņēmumiem, kuri dibināti senāk, bet uzsākuši saimniecisko darbību vēlāk.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vairāk šeit

Biškopības biedrība atstāj LOSP, jo tā neaizstāv nozari

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valde ir pieņēmusi lēmumu izstāties no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), informēja LBB pārstāvji.

Lēmums pieņemts atbilstoši biedrības padomes ierosinājumam, tādējādi atsauc pilnvarojumu LOSP pārstāvēt LBB un biškopības nozares intereses valsts institūcijās un citās organizācijās.

Biedrībā skaidroja, ka lēmums par izstāšanos pieņemts, jo LOSP neiestājas par biškopības nozarei būtiskiem jautājumiem,

kā arī LOSP priekšsēdētājs, pārstāvot organizācijas Zemkopības ministrijā (ZM), ir paudis neprofesionālus un nekompetentus secinājumus par biškopības nozari, nekonsultējoties ar LBB. Tāpat arī nozarei nozīmīgu informāciju, ko sagatavojušas valsts institūcijas, tostarp ZM, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas veterinārais dienests un citas, biedrība saņem ar novēlošanos vai nesaņem vispār, lai arī LOSP pienākums ir to nosūtīt.

LBB arī uzsvēra, ka LOSP biedru struktūra pēdējos gados ir būtiski mainījusies un darbības joma ir izvērsta ārpus lauksaimniecības interešu aizstāvības, līdz ar to mainījušies arī LOSP mērķi, kas uzstādīti organizācijas dibināšanas laikā.

LBB izstāšanās no LOSP stājas spēkā līdz ar 28. janvāri, kad biedrība izsūtījusi oficiālo vēstuli.

"Izsakām pateicību LOSP dalīborganizācijām par līdzšinējo sadarbību," piebilda biedrībā.

LOSP pārstāvji norādīja, ka šādu paziņojumu uztver ar neizpratni, jo līdz šim nav bijuši pārmetumi, ka LOSP darbs ir neapmierinošs vai jebkādā citā veidā neapmierina LBB, lai tas būtu par izstāšanās pamatu.

Vienlaikus padomē skaidroja, ka LBB lēmums izstāties no biedrības tiek vērtēs kā likumsakarīgs un loģisks, jo līdz šim biedrība nav spējusi konstruktīvi diskutēt par kopīgo lauksaimniecības politiku, bet gan fokusējusies tikai un vienīgi uz šauru nozares agresīvu lobēšanu.

Tāpat tika minēts, ka, neskatoties uz to, ka bioloģiskā biškopība, salīdzinot ar citām nozarēm, saņem dāsnas subsīdijas un atbalstus, tā vienmēr ir agresīvi lobējusi savu biedru intereses, nerēķinoties ar kopīgām sabiedrības un citu lauksaimnieku interesēm.

"Jāatzīmē, ka biedrība pārstāv tikai daļu biškopju," piebilda LOSP.

Padomes pārstāvji norādīja, ka ar tādu pašu paziņojumu un argumentiem LBB nāca klajā arī 2013. gadā, kad izstājās no biedrības "Zemnieku saeima".

LBB reģistrēta 1994. gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.

Avots

Novavax vakcīna uzrādījusi cerīgu efektivitāti

Cīņā ar Covid-19 talkā jau drīzumā varētu nākt ceturtā vakcīna. Lielbritānijā veiktie klīniskie pētījumi liecina, ka uzņēmuma "Novavax" radītā vakcīna ir efektīva gandrīz 90% gadījumu.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

Vairāk šeit un šeit

Pfizer un BioNTech vakcīna ir efektīva pret koronavīrusa Lielbritānijas un Dienvidāfrikas paveidiem

Covid-19 vakcīnas "Comirnaty" izstrādāji uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech" ceturtdien paziņoja, ka viņu vakcīna ir efektīva pret jaunā koronavīrusa Lielbritānijas un Dienvidāfrikas paveidiem.

KONTEKSTS:

 Iepriekš par savas vakcīnas efektivitāti pret jaunajiem vīrusa paveidiem paziņoja arī “Moderna”, kas ir otrais ražotājs pēc “Pfizer”, kura vakcīna pret Covid-19  ir apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienība. Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Vairāk šeit

Spēkā esošie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi

Valsts kanceleja apkopo normas, kuras jāievēro Covid-19 ierobežošanai.
"Mājsēde" ir īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.

Lai samazinātu risku gadumijas laikā inficēt vienam otru ar Covid-19 un 2021. gadu sāktu drošāk, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāuzturas savās dzīvesvietās laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00:

Naktīs pārvietoties, aizpildot apliecinājumu (apliecinājuma forma pieejama zemāk) varēs:

  • Personas, kuras dodas uz vai no darba vai dienesta vietas un veic darba vai dienesta pienākumus
  • Tie, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, arī veterinārā medicīniskā palīdzība
  • Neatliekamo pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji, kā arī nakts dežūrās klātienē strādājošie, kuru darba specifika liedz strādāt attālināti
  • Naktīs netiek ierobežots degvielas uzpildes staciju darba laiks, sabiedriskā transporta pakalpojumu un avārijas un neatliekamie komunālo pakalpojumu sniegšana
  • Taksometra pakalpojumu var izmantot persona:
    • lai dotos uz vai no darba;
    • lai saņemtu neatliekamos pakalpojumus;
    • lai pēc ieceļošanas Latvijā, dotos uz savu dzīvesvietu;
    • lai dotos uz lidostu, ostu, autoostu, dzelzceļa staciju .
  • Taksometrā var atrasties tikai viens pasažieris (vai kopā ar aprūpējamu personu vai nepilngadīgajiem)
  • Pārvietojoties mājsēdes laikā, līdzi jāņem rakstisks apliecinājums, personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), kā arī dienesta vai darba apliecība, ja tāda ir

Apliecinājumā jānorāda:

  • Vārds, uzvārds
  • Personas kods
  • Dzīvesvietas adrese
  • Darbavietas adrese, kontakti
  • Dzīvesvietas un/ vai darbavietas atstāšanas iemesls un laiks
  • Pārvietošanās galamērķis, datums, laiks
  • Paraksts

Apliecinājumu var aizpildīt datorā un izprintēt, ja iespējams, taču to var arī rakstīt ar roku. 

Vairāk informācija par apliecinājumu un mājsēdes ievērošanu atradīsi Valsts policijas tīmekļvietnē.

Vairāk šeit

Studenti var zaudēt Erasmus stipendiju un būs spiesti atgriezties mājās

Aizstāt klātienes lekcijas ar attālinātām mācībām – to studenti vēl var pieciest. Daudz grūtāk viņiem atteikties no ierastajām klātienes ballītēm. Policija šonedēļ kādā Rīgas dzīvoklī pārtraukusi 16 jauniešu ballīti, kur apmaiņas studenti no Francijas un Itālijas atzīmēja ierašanos Latvijā. Iecerētā sanākšana noslēdzās ar vairākos simtos eiro mērāmiem sodiem katram dalībniekam.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

Vairāk šeit

 

Izraēlā vērienīgākā Covid-19 vakcinācija pasaulē

Izraēla izvērsusi vērienīgāko vakcinācijas kampaņu pasaulē. Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju saņēmuši vienu “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu, bet aptuveni desmitdaļa saņēmusi jau nepieciešamās divas potes. Turpat blakus – palestīniešu teritorijās – situācija ne tuvu nav tik spoža.
Vairāk šeit

Varēs izvēlēties vakcīnas saņemšanas laiku, bet ne vietu un ne vakcīnas veidu

Līdz ar plašāku vakcināciju pret Covid-19 iedzīvotāji, kuri būs pieteikušies potei, varēs izvēlēties vakcīnas saņemšanas laiku, bet ne vietu un ne vakcīnas veidu.

Pret Covid-19 būs iespējams pieteikties četros veidos:

  1. reģistrējoties vietnē “Manavakcina.lv”, kas vēl nav sākusi darbu;
  2. telefoniski;
  3. ar ģimenes ārstu starpniecību;
  4. ar kolektīvo pieteikumu.

Pieteikties varētu pat aptiekās un veikalos.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar valdībā apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu paredzēts līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo. No marta paredzēts ne mazāk kā 100 000 potēto nedēļā. Īslaicīgi jāvar potēt arī līdz 150 000 nedēļā. 

Būs vienots vakcinēšanas tīkls, un cilvēkus vakcinēšanai reģistrēs jau iepriekš. Ja kāds negribēs potēties, rindas kārtībā vietu piedāvās nākamajam. Plāno speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Bet 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Vakcinācijas gaita Latvijā šobrīd

Vairāk šeit

2021. gada 28. janvāris

Manavakcina.lv - tīmekļvietne, kurā varēs pieteikties potei pret Covid-19

Latvijas iedzīvotāju pieteikšanās uz vakcīnām pret Covid-19 paredzēta tīmekļvietnē https://manavakcina.lv/, kura ceturtdien, 28. janvarī, bija īslaicīgi pieejama testa režīmā, un vairāki lietotāji to jau bija pamanījuši un reģistrējušies. Taču atbildīgās iestādes skaidroja, ka šī vietne sāks darbu tikai februārī, un testa versijā pieteiktā reģistrācija nebūs spēka. Tiesa, reģistrējušies lietotāji saņems aicinājumu pieteikties vēlreiz, kad vietne sāks darbu oficiāli.
IT risinājuma reģistrētie Covid-19 vakcinācijas dati tiks apkopoti statistikas veidošanai un analīzei dažādos griezumos, ļaus padziļināti pētīt tās efektivitāti un drošību atsevišķās pacientu grupās, t.sk. veikt vakcīnu pēcreģistrācijas uzraudzības pētījumus, noteikt vakcinācijas aptveri noteiktām pacientu grupām, kā arī nodrošināt vakcīnu izsekojamību.
Vairāk šeit

Jauns vakcinācijas plāns - līdz 2021. gada vasaras beigām grib vakcinēt 70% pieaugušo pret Covid-19

Lai sasniegtu vakcīnu piegāžu apjomam atbilstošu potēšanas pret Covid-19 ātrumu, tiks organizēts kopēji vadīts vienotais vakcinēšanas tīkls, un līdz vasaras beigām paredzēts sapotēt 70% pieaugušo, paredz ceturtdien valdībā apstiprinātais Covid-19 vakcinācijas plāns.

ĪSUMĀ:

  • Paredzēts līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo.
  • Būs vienots vakcinēšanas tīkls.
  • Cilvēkus vakcinēšanai reģistrēs jau iepriekš.
  • Ja kāds negribēs potēties, rindas kārtībā vietu piedāvās nākamajam.
  • Būs speciāls IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai.
  • No marta paredzēts ne mazāk kā 100 000 potēto nedēļā.
  • Īslaicīgi jāvar potēt arī līdz 150 000 nedēļā.
  • Ministrs gan atzīst, ka vakcīnu saņemšanas pīķus gaidāms tikai maijā, jūnijā.

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Lielāko devu skaitu - aptuveni 1,7 miljonus devu - bija plānots iegādāties no “AstraZeneca”. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

 Vairāk šeit

Latvijas uzņēmumi var pieņemt karšu maksājumus tiešsaistē - tieši savā kontā

Īstenojot savu mērķi nodrošināt iespēju visus uzņēmumiem būtiskos aspektus pārvaldīt vienuviet, Revolut Business šodien paziņoja par jaunā iegādes risinājuma ieviešanu, kas ļauj Latvijas uzņēmumiem pieņemt karšu maksājumus tiešsaistē - tieši savā kontā. Standarta produkts būs iekļauts Revolut Business sākuma komplektā, nodrošinot uzņēmumiem pilnīgu risinājumu, kas ļauj visus uzņēmējdarbības aspektus pārvaldīt vienuviet.

Biznesa klienti var izmantot priekšrocības, ko sniedz zema komisijas maksa un konkurētspējīgi kursi, piemērojot maksu 1,3% apmērā Apvienotās Karalistes un EEZ patērētāju kartēm un maksu 2,8% apmērā visām pārējām kartēm. Revolut Business maksas plānu klienti katru mēnesi bez papildu maksas saņems arī Apvienotās Karalistes un EEZ karšu maksājumu pieņemšanas atļauju.

Revolut Business palīdz uzņēmumiem ērti sekot savām finansēm un pieņemt maksājumus tiešsaistē, izmantojot Revolut Business viegli instalējamos norēķinu spraudņus vai izveidojot pielāgotu norēķinu kārtību, izmantojot pielāgojamo logrīku un tirgotāja API.

Turklāt, izmantojot vienkāršu, ātru un drošu maksājumu saiti, kuru var koplietot ar klientiem, uzņēmumi var pieprasīt maksājumus no jebkuras vietas visā pasaulē, neizmantojot tīmekļa vietni vai tiešsaistes veikalu.

Jaunā funkcija ļauj uzņēmumiem pārvaldīt visus būtiskos aspektus vienuviet, bez nepieciešamības izmantot gan iegādes, gan banku platformas (un samierināties ar to). Ietaupīto laiku uzņēmumi var izmantot, lai pievērstu vairāk uzmanības tam, kas patiešām ir būtiski, paplašinot savu uzņēmējdarbību. Tas, ka maksājumi tiek nokārtoti jau nākamajā dienā, klientiem, kuriem ir Revolut Business konts, būs liels ieguvums, jo tas ļaus ātri piekļūt uzņēmuma līdzekļiem un uzlabotai naudas plūsmai.

Uzņēmumi var meklēt iespējas paplašināties jaunos tirgos un reģionos, neuztraucoties par saskaršanos ar papildu maksām. Uzņēmumi var ietaupīt uz valūtas konvertēšanas rēķina un pieņemt maksājumus 14 valūtās (EUR, GBP, USD, CAD, CHF, JPY, AUD, HKD, SEK, DKK, NOK, NZD, PLN, ZAR). Līdzekļus var turēt tajā pašā valūtā vai konvertēt citā valūtā pēc starpbanku kursa, lai ietaupītu uz ārvalstu valūtas maiņu.

Vairāk šeit

Kā motivēt skolēnus mācībām attālināti?

Ikviens no mums reizēm mēdz izjust motivācijas trūkumu, kad saņemties kādam uzdevumam šķiet grūtākā lieta pasaulē, taču, mācoties mājās, noturēt uzmanību ir vēl grūtāk, tāpēc, iespējams, daudziem skolēniem, kuri mācās attālināti, neizdodas gūt progresu. Tiešsaistes mācīšanās ļoti atšķiras no klātienes nodarbībām. Uzturoties klasē un strādājot ar skolotāju un citiem klasesbiedriem, skolēni daudz vairāk iesaistās mācību procesā.
Kā saglabāt motivāciju mācīties arī tiešsaistes vidē?
IETEIKUMI:
  1. Sniedziet savlaicīgu un ātru atgriezenisko saiti
  2. Nodrošiniet ērtu piekļuvi resursiem
  3. Izmantojiet dažādas mācību formas
  4. Plānojiet un organizējiet mācību procesu
  5. Uzslavējiet savus skolēnus par labi padarītu darbu
Vairāk šeit

Kā sniegt personisku atbalstu attālināto mācību laikā?

Piektdien, 29. janvārī, plkst. 16.00 vebinārs - kā sniegt personisku atbalstu attālināto mācību laikā
Laikā, kad skolās nenotiek mācības klātienē, skolotāji un skolēni ir pakļauti ilgstošai neziņai par to, kad un kā varēsim atgriezties mācīties klātienē, svarīgi identificēt galvenās problēmas un meklēt iespējamos risinājumus.
Tiešsaistes vebinārā aktualizēsim jautājumus par attālināto mācību lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīti gan ar iekšējo sadarbību skolā, gan sadarbību starp skolu un vecākiem. Pievērsīsimies personiskas sarunas nozīmei un konsultatīvā atbalsta iespējām attālināto mācību laikā, kā arī meklēsim atbildes uz jautājumiem – kā šajā laikā skolotājs var runāt ar skolēnu, kurš mācās attālināti, kā var viņu motivēt, uzmundrināt un atbalstīt.
Vebinārā aicinām piedalīties skolotājus, skolu vadības pārstāvjus un citus interesentus.
Šobrīd ir jāpārdomā galvenie uzsvari, vai uzdevumu vietā nav svarīgāk ar bērnu parunāt, lai noskaidrotu, kā skolēns jūtas. Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja skolēns darbā attālināti nepiedalās – nesūta uzdevumus, nepieslēdzas attālināti organizētām stundām, nav sazvanāms.
Vebinārā piedalās:
📍Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols,
📍Valsts izglītības satura centra projektu vadītāja Liene Voroņenko,
📍Izglītības kvalitātes valsts dienesta projekta“Atbalsts priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas samazināšanai”(PuMpuRS)” vadītāja Inese Vilāne
📍Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāves:
Konsultatīvās nodaļas vadītāja – Inga Gulbe un Speciālais pedagogs – Dace Lonerte.
Vebināra laikā būs iespēja uzdot jautājumus.
Vebināram varēs sekot līdz IZM Facebook kontā, pēc pasākuma būs pieejams videoieraksts.
Vairāk šeit
 

Kādas blaknes var izraisīt Covid-19 vakcīna?

Kādas blaknes var izraisīt Covid-19 vakcīna, kā zināt par iespējamām alerģiskām reakcijām, un vai jābrīdina ģimenes ārsts pirms vakcinācijas?
ĪSUMĀ:
  1. Vai man ir jābrīdina savs ģimenes ārsts pirms vakcinācijas?
  2. Kādas ir smagākās vakcīnu blaknes, kas varētu tikt novērotas?
  3. Kā es varu zināt, vai man būs alerģiska reakcija vai nebūs? Pie kā man vērsties, lai to noskaidrotu?
Vairāk šeit

Vebinārs Elektroniskie dokumenti 03.02.2021.

Šoreiz Health Institute informē par 1 aktualitāti – nākamo semināru “Elektroniskie dokumenti” 2021. gada 3. februārī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Lai veiksmīgi attīstītu darbību, ikvienam uzņēmumam, arī nevalstiskajām organizācijām, ir jāseko līdzi jaunumiem dokumentu pārvaldības noteikumos. Mūsdienās arvien biežāk tiek izmantoti elektroniskie dokumenti, un ir svarīgi zināt, kā pareizi tos izstrādāt, kā organizēt elektronisko dokumentu plūsmu un visbeidzot – tos  arhivēt. 

Semināru vadīs dokumentu un arhīva pārvaldības eksperte Mg. sc. Ilga Robežniece. Lektorei ir vairāk nekā 20 gadu praktiskā darba pieredze darbā ar nevalstiskajām organizācijām un to dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem.

Semināra programma: 

  • Elektronisko dokumentu tiesiskā vide;
  • Elektronisko dokumentu darbības vide;
  • Elektronisko dokumentu radīšana;
  • Elektroniskais paraksts (digitālais paraksts, uz vienošanās pamata veidotais);
  • Prasības elektronisko dokumentu apritei, saglabāšanai u.c.;
  • Elektronisko dokumentu pieejamība un elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmas.

Pieteikties semināram aicinām šeit – https://ej.uz/w5zw

Interesentiem, kuri būs pieteikušies, dienu iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas un pareizas e-pasta adreses!

Aicinām dalieties ar šo ziņu savu nevalstisko organizāciju biedru, brīvprātīgo un atbalstītāju vidū!

FB pasākums https://fb.me/e/Yg9FbuuJ

Par aktuālo pēc Memoranda padomes 27.01.2021. sēdes

Atskatoties uz Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk - Memoranda padome) paveikto 2020.gadā, notika 11 sēdes. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kopš aprīļa sēdes notiek attālināti, nodrošinot audio tiešraidi un arī ieraksta publisku pieejamību. Sēdēs tika izskatīti 16 unikālie saturiskie jautājumi, neskaitot  ar padomes darba organizēšanu saistītos. Ziņotāji bijuši Valsts kanceleja (11 reizes), Kultūras ministrija (2), Finanšu ministrija (7), Tieslietu ministrija (1), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (2), Sabiedrības integrācijas fonds (1), NVO sektors (5). Jautājumus izskatīšanai iniciējuši: Valsts kanceleja (4 reizes), Kultūras ministrija (2), Tieslietu ministrija (1), Finanšu ministrija (1), Sabiedrības integrācijas fonds (1), NVO (13). Memoranda padomes sēdēs vairākkārt diskutēts par padomes darba organizēšanu un finansēšanu, kas nolēdzās ar valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošanu un iesniegšanu 2020.gada jūlijā, kurš vērtēšanas procesā tomēr atbalstu neguva.

2020. gada aprīlī padomes sastāvā darbu uzsāka vēlēšanās ievēlētie nevalstisko organizāciju puses pārstāvji (pilnvaru termiņš no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 31. oktobrim).  Šogad atkal gaidāmas Memoranda padomes nevalstisko organizāciju puses pārstāvju vēlēšanas.

Memoranda padome 2020.gada februārī apstiprināja pārstāvi dalībai Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes sēdēs (pilnvaru termiņš - 2021.gada 31.augusts), pārstāvis dalībai VSS sēdēs tika apstiprināts 2020.gada septembrī (pilnvaru termiņš - 2022.gada 31.marts). Ņemot vērā, ka no 2019.gada 15.aprīļa netiek sasauktas Ministru kabineta komitejas sēdes, pieteikšanās iespējas šajā formātā nevalstisko organizāciju pārstāviem netika organizētas.  

Papildus 2020.gadā Memoranda padome deleģēja:

  • pārstāvi darbam attīstības sadarbības granta projektu izvērtēšanas komisijas (Ārlietu ministrija),
  • pārstāvjus darbam Aktīvo iedzīvotāju fonda projektu atlases komisijās,
  • pārstāvi Ministru prezidenta K. Kariņa uzdevumā izveidotajā vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai (Finanšu ministrija),
  • pārstāvi Ministru prezidenta K. Kariņa uzdevumā izveidotajā attīstības grupā tautsaimniecības stimulēšanai ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadībā (Ekonomikas ministrija),
  • pārstāvi Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā saliedētas sabiedrības politikas plānošanas dokumentu projektu nākamajam plānošanas periodam izstrādei (Kultūras ministrija),
  • pārstāvi valsts budžeta programmas "NVO fonds" projektu pieteikumu vērtēšanas komisijā (Sabiedrības integrācijas fonds).

 Kā arī Memoranda padomes NVO puses pārstāvji nodrošināja trīs Latvijas pārstāvju atlasi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā "Daudzveidība Eiropā".

 2021.gada 27.janvāra sēdē:

Uzsākot 2021.gadu Memoranda padome 27.janvāra sēdē diskutēja par darba plāna 2021.-2023.gadam ietvaru, mērķiem un uzdevumiem, konceptuāli vienojoties apstiprināt plāna uzdevumus, kuri jau ir saskaņoti starp iesaistītajiem un līdz nākamajai sēdei vēl precizēt atsevišķus uzdevumus 1.sadaļā.

Kopumā Memoranda padomes izvirzītie prioritārie mērķi 2021.–2023. gadam ir:

  • Attīstīt NVO un pilsoniskās sabiedrības darbības vidi un nodrošināt finanšu ilgtspēju un neatkarību
  • Visos lēmumu pieņemšanas posmos un līmeņos ieviest efektīvus, ilgtspējīgus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, nodrošinot pilsonisko dialogu par visām sabiedrībai svarīgām tēmām
  • Stiprināt NVO lomu transformācijas procesos un paradumu izmaiņu nostiprināšanā savstarpējās sociālās uzticēšanās mērķu sasniegšanā.

Sēdē tika uzklausīts Labklājības ministrijas redzējums par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Labklājības ministrija aicina izmantot iespējas paust viedokli par dokumentu, neskatoties uz to, ka sākotnējās sabiedrības iesaistes iespējas noslēdzās 2020.gada nogalē.

Par aktuālo situāciju saistībā ar valsts budžeta programmas „NVO fonds” 2021.gada projektu konkursa rezultātiem informēja Sabiedrības integrācijas fonda direktore Z. Pūce.  Ar pētījuma rezultātiem par valsts budžeta programmas „NVO fonds” rezultātu ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības attīstību iepazīstināja piesaistīto pētnieku pārstāve, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore A. Laķe. Memoranda padome pauda stingru atbalstu valsts budžeta programmai „NVO fonds” kā būtiskam nevalstisko organizāciju atbalstam mehānismam pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai. Plašāka informācija un veiktais pētījums pieejami Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļvietnē.

Valsts kanceleja informēja, ka Memoranda padomei 2021.gada pirmajā pusgadā plānots nozīmīgs uzdevums – atlasītSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu. Padomes locekļi uzsvēra, ka vienoties par iesaistošu un atklātu procesu ir būtiski no dažādiem aspektiem.

Tika uzklausīts Memoranda padomes deleģētā pārstāvja A. Šuvajeva (biedrība  "Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"") Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē vērtējums par iespējām pārstāvēt nevalstiskās organizācijas iepriekšminētajā formātā. Ņemot vērā, ka Anete Būmeistere (biedrība "Latvijas Jauno zinātnieku apvienība") nebija atsaukusies  Memoranda padomes sekretariāta lūgumam informēt par darbu Eiropas Savienības  Struktūrfondu Uzraudzības komitejā, Memoranda padome lēma izsludināt jaunu pieteikšanos šī pienākuma veikšanā (jautājums tiks precizēts sadarbībā ar Finanšu ministriju).

Tāpat Memoranda padome tika aicināta deleģēt pārstāvi Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības granta projektu konkursa “Attīstības sadarbības projekti Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam” projektu vērtēšanas komisijā (sekos papildus informācija par pieteikšanos).

Nākamā Memoranda padomes sēde plānota 2021.gada 24.februārī plkst. 11.00. (pievienoju pielikumā 2021.gada sēžu grafiku).

Sēdes ieraksts pieejams šeit

Sēdes materiāli pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē

Apkopojumu sagatavoja Memoranda padomes sekretariāts

Vairāk informācijas:

Zane Legzdiņa-Joja
Valsts kanceleja
Valsts pārvaldes politikas departaments
Konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos
67082949

Valgas slimnīcas vadītājs zaudē darbu

Valgas slimnīcas padomes locekļi, kas vakar pulcējās uz ārkārtas sanāksmi, nolēma no Valgas slimnīcas valdes locekļa amata atsaukt Margusu Ulstu.
 
 

Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas?

Īsumā:
  1. Vai varēs izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt?
  2. Kādēļ vakcīna varēja tapt tik ātri?
  3. Kā atšķiras dažādas vakcīnas?

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Lielāko devu skaitu - aptuveni 1,7 miljonus devu - bija plānots iegādāties no “AstraZeneca”. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Vairāk šeit

Covid-19 pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei, Latvija ir 9. vietā

Koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9. vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19. vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pirmajā desmitā bija Jaunzēlande ar 94,4 punktiem, Vjetnama ar 90,8 punktiem, Taivāna ar 86,4 punktiem, Taizeme ar 84,2 punktiem, Kipra ar 83,3 punktiem, Ruanda ar 80,8 punktiem, Islande ar 80,1 punktu, Austrālija ar 77,9 punktiem, Latvija ar 77,5 punktiem, un Šrilanka ar 76,8 punktiem. 

Igaunija ar 76,4 punktiem bija 11. vietā, bet Lietuva ar 69,7 punktiem - 19. vietā.

No citām Eiropas valstīm Malta bija 14. vietā ar 73,3 punktiem, Somija - 17. ar 70,4 punktiem, Norvēģija - 18. ar 70,0 punktiem, Slovākija - 22. ar 64,5 punktiem, Dānija - 23. ar 62,9 punktiem, Grieķija - 32. ar 58,4 punktiem, Slovēnija - 33. ar 58,1 punktu, Zviedrija - 37. ar 55,5 punktiem, Austrija - 42. ar 52,8 punktiem, Īrija - 43. ar 51,3 punktiem, Serbija - 51. ar 46,8 punktiem, Ungārija - 51. ar 46,3 punktiem, Šveice - 53. ar 46,3 punktiem, Horvātija - 54. ar 45,9 punktiem, Vācija - 55. ar 45,8 punktiem, Itālija - 59. ar 40,4 punktiem, Baltkrievija - 60. ar 39,7 punktiem, Portugāle - 63. ar 38,9 punktiem, Polija - 65. ar 38,4 punktiem, Lielbritānija - 66. ar 37,5 punktiem, Bulgārija - 67. ar 37,4 punktiem, Beļģija - 72. ar 35,6 punktiem, Francija - 73. ar 34,9 punktiem, Nīderlande - 75. ar 33,5 punktiem, Krievija - 76. ar 32,0 punktiem, Spānija - 78. ar 31,2 punktiem, Rumānija - 81. ar 25,4 punktiem, Ukraina - 90. ar 20,7 punktiem.

Savukārt Dienvidkoreja bija 20. vietā ar 69,4 punktiem, Japāna - 45. ar 50,1 punktu, Kanāda - 61. ar 39,5 punktiem, Turcija - 74. ar 34,3 punktiem, Dienvidāfrika - 82. ar 25,4 punktiem, Indija - 86. ar 24,3 punktiem, ASV - 94. ar 17,3 punktiem, Irāna - 95. ar 15,9 punktiem, Kolumbija - 96. ar 7,7 punktiem, Meksika - 97. ar 6,5 punktiem, Brazīlija - 98. ar 4,3 punktiem.    

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

Vairāk šeit

2021. gada 27. janvāris

Vērtē izstrādāto plānu ES atveseļošanas atbalsta apguvei

Plāna veidošanā piedalījās arī Health Institute.
Finanšu ministrijas (FM) darba grupa kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem ir sagatavojusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, kas paredz galvenos virzienus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai paredzētā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (EANM) atbalsta apguvei. Plāns tagad nodots vērtēšanai sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Valdībā to plānots skatīt februāra sākumā, bet pēc tam to iesniegs skatīšanai Eiropas Komisijā (EK).

ĪSUMĀ:

  • EANM paredzēti ES dalībvalstīm kopumā paredzēti 672 miljardu eiro.
  • Klimata mērķiem jāparedz 37%, bet digitālajai transformācijai – 20% finansējuma.
  • Tam jāatspoguļojas dalībvalstu ANM plāna projektos; jāiesniedz līdz 2023. gadam.
  • Latvija rēķinās, ka mūsu ANM plāna projektu EK skatīs līdz aprīlim.
  • FM atzīst, ka plāna projekta saskaņošanas process būs sarežģīts un grūts. 
  • Pēc tā atbalstīšanas plāna projektu vēl vērtēs ES dalībvalstis ES Padomē.
  • Ja plāna projektu akceptēs, valsts saņems avansu – 13% no kopējā atbalsta.
  • Kopumā Latvijai ES atveseļošanas atbalstā paredzēti ap 2 miljardi eiro.
  • FM cer, ka ES atveseļošanas atbalsta apguve varētu sākties gada otrajā pusē.

Naudas saņemšanai jābūt reformām

 

Kādas reformas un izmaiņas plānotas?

 

Finansējuma apguvi plānots sākt gada otrajā pusē

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.

Vairāk šeit

Vai Covid-19 vakcīnas atstāj negatīvas sekas uz grūtniecību un auglību?

Populārs mīts saistībā ar vakcīnām ir to it kā atstātās sekas uz grūtniecību un auglību. Eiropas Savienībā apstiprināto "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pētījumos grūtnieces neiekļāva. Farmācijas kompānijas pat piestrādāja, lai šo cilvēku grupu no testiem izslēgtu. Piemēram, "Pfizer" pirms katras vakcīnas devas saņemšanas sievietēm lūdza veikt grūtniecības testu. Ja tas bija pozitīvs, pētījumā ētisku apsvērumu dēļ piedalīties nevarēja. Taču šī pieeja arī raisīja spekulācijas.
Vairāk šeit

Atklāta Personību stāstu vietne

Personības stāstu vietne ir digitālā vide, kur var iepazīt izcilas personības – Raini, Aspaziju, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Akurateru, Ojāru Vācieti, Andreju Upīti, Krišjāni Baronu – no neierastāka skatpunkta. Mēs ticam, ka izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.

Īsi, kodolīgi, vizuāli stāsti aicina iepazīt tuvāk empātisko Rūdolfu Blaumani, uzzināt, kādas pārdomas nodarbināja Raini jaunības gados, kad viņš vaicāja pats sev „Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?”, ieskatīties Jaņa Rozentāla viesistabā, apskatīt Aspazijas krātās atklātnes, uzzināt, ka viens no Andreja Upīša uzticamākajiem līdzgaitniekiem pēdējos dzīves gados bija runcis Pīka. Stāsti tiks papildināti, un jau drīzumā būs iespējams uzzināt par Ojāru Vācieti un ekoloģiju, kā arī noskaidrot Jāņa Akuratera domas par korupciju.

Personību stāstu vietne izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Vietnes izstrādātājs: Graftik.

Personību stāstu vietne: memorialiemuzeji.lv

Vairāk šeit

AstraZeneca piedalīsies sarunās ar ES par Covid-19 vakcīnu piegādi

Farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" piedalīsies trešdien paredzētajās sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par Covid-19 vakcīnu p piegāžu kavēšanos, apstiprināja uzņēmums, atspēkojot Briseles avotu iepriekš ziņoto, ka "AstraZeneca" šajās sarunās nepiedalīsies.

KONTEKSTS:

Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  Valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Vairāk šeit

Kurus cilvēkus vakcinēs, un kur to reģistrēs?

  1. Kur reģistrēs, ka esmu vakcinējusies? Vai es to varēšu kādam pierādīt?
  2. Es neesmu Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet dzīvoju Latvijā, un man ir uzturēšanās atļauja. Vai varēšu saņemt vakcīnu? Vai par to būs jāmaksā?
  3. Ja pirmā vakcīnas deva būs saņemta Latvijā, vai otru vakcīnas devu es varēšu saņemt citā valstī?
Vairāk šeit

Satversmes tiesā kritizē novadu reformas mērķi un kritērijus

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Vairāk šeit

Health Institute līdzdalība Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta sagatavošanā

Health Institute piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem, kuri sagatavojuši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Projektu plānots iesniegt izskatīšanai valdībā februāra sākumā.

ANM paver Latvijai iespējas veikt ekonomikas pārveidi un ieviest nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, kas cels produktivitāti un veicinās pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, mazinot COVID-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Taču, lai Latvijai būtu iespējams šo finansējumu saņemt, mums vajag nolikt malā individuālās ambīcijas un spēt vienoties par mērķiem un reformām, kas ilgtermiņā nesīs mūsu valstij vislielāko labumu,” uzsver finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

FM vadītā darba grupa ir sagatavojusi Latvijas ANM plāna projektu. Darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Lai šo finansējumu pilnvērtīgi ieguldītu, rūpīgi jāizsver nepieciešamās strukturālās reformas un investīciju projekti, iekļaujot tos nacionālajā ANM plānā. Turklāt ANM ieguldījumiem jābūt cieši saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām dalībvalstij. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

Klimata pārmaiņu virzienam plānots novirzīt 37% no kopējā finansējuma jeb 610,5 miljonus eiro. Šajā jomā paredzēts mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt SEG emisiju piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Strādājot pie ANM plāna, transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās rekomendācijas Latvijai, par transporta infrastruktūras uzlabošanu Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu darbaspēka mobilitāti, un palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu.

COVID-19 situācija parādīja, ka nepieciešams pārdomāt esošo valsts pakalpojumu sniegšanas modeli un virzīties uz racionālāku pieeju, kas balstās uz attālinātu apkalpošanu, ar plašu konsultāciju pieejamību klātienē un attālināti, attīstot pilnvērtīgākas attālinātās pieejamības iespējas, īstenojot valsts digitalizācijas reformu. Digitālās transformācijas jomāplānots veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, tai skaitā atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot valsts pārvaldei, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot nepieciešamās spējas un prasmes. ANM ietvaros digitālās transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 miljonus eiro.

ES Padomes rekomendācijās norādīts, ka Latvijā joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās atšķirības, tāpēc mūsu valstij noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas. Kā viens no risinājumiem norādīta administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kas varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un efektivitāti. ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma jeb 330 miljonus eiro. Investīcijas plānots novirzīt, lai veicinātu sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

Attiecībā uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus – ANM plāna ietvaros paredzētas reformas, kas papildina no ES fondiem un valsts budžeta īstenojamos pasākumus. Veselības jomā ANM plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. ANM ietvaros veselības komponentei plānots novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 miljoni eiro.

Ekonomikas transformācijas un produktivitātes jomā plānots strādāt divos reformu virzienos: produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā un augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana. ANM ietvaros ekonomikas transformācijas komponentei plānots novirzīt 10% no kopējā finansējuma, jeb 165 miljonus eiro. Piedāvātais reformu investīciju virziens sasaucas ar EK rekomendācijām Latvijai stiprināt ekonomiku un atbalstīt tās turpmāko atlabšanu, kā arī virzīt investīcijas īpaši uz pētniecību un attīstību. Reforma ļaus Latvijai izveidot efektīvu inovāciju sistēmu, kuras pamatā būs nepārtraukta uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana un uz Latvijas konkurētspējas priekšrocībām balstītas mērķētas publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā.

ANM ietvaros likuma varas komponentei plānots novirzīt 2% no kopējā finansējuma jeb 33 miljoni eiro. Valsts pārvaldes institūciju kvalitātes un tiesiskuma stiprināšanas sfērā izaicinājumu netrūkst, ANM plāna ietvaros tiek piedāvāts fokusēties uz jomām ar tiešāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides kvalitāti, kas vairākkārtīgi īpaši izceltas arī ES Padomes rekomendācijās un EK ikgadējos ziņojumos – ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ekonomisko noziegumu apkarošana, kā arī publiskā sektora atbildība, efektivitāte un integritāte.

2% (33 miljoni eiro) no kopējiem ieguldījumiem paredzēti kultūras un mediju jomai, tos iekļaujot vairākās no ANM plāna komponentēm.
ANM plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs Eiropas Komisijā (EK), kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas mehānisma līdzekļu piešķiršanā plānota vienota pieeja visām ES dalībvalstīm. Proti, nacionālajos ekonomikas atveseļošanas plānos vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.