Cik daudz Covid-19 antivielu ir pēc slimošanas un vakcinācijas?

Antivielas pret Covid-19 atklātas arī cilvēkiem, kuri nav zinājuši par slimošanu ar jauno koronavīrusu, savukārt pēc slimošanas antivielu daudzums pakāpeniski samazinās. Bet dažiem vakcinētajiem cilvēkiem antivielas testos nemaz neuzrādījās.

Tiesa, zinātnieki vēl nav atklājuši, vai lielāks Covid-19 antivielu daudzums nodrošina labāku aizsardzību. Svarīgi, kā šīs antivielas saglabāsies, bet to paši vakcīnu ražotāji un zinātnieki vēl pēta.   

ĪSUMĀ:

• Antivielu testi ir dažādi, tie nav savstarpēji salīdzināmi. 
• Eksperiments antivielas atklāj arī tiem, kuri par slimošanu nezināja.
• Testi atklāj: pēc izslimošanas antivielas ir, bet daudzums samazinās.
• Testos “Pfizer”/”BioNTech” vakcinētajiem antivielu daudzums lielāks.
• “AstraZeneca” pēc pirmās potes antivielas ir, bet mazāk; dažiem nav vispār.
• Aizsardzības ilgums un jaunie varianti – vel neatbildētie jautājumi.

Vairāk šeit

Karte ar ģimenes ārstu praksēm, kurās vakcinēs pret Covid-19

Izveidota karte, kurā iespējams atrast ģimenes ārstu prakses, kurās vakcinēs pret Covid-19.

Kartē norādītas 570 ārstniecības iestādes, to adreses, darba laiki un tālruņa numuri, pa kuriem var pieteikties Covid-19 vakcīnas saņemšanai.

Pašlaik visvairāk vakcinēšanās iespēju ir Rīgā un lielajās pilsētās. Bet mazāk – valsts centrālajā daļā, Vidzemes ziemeļaustrumos, kā arī Kurzemē.

Karte ar informāciju par ģimenes ārstu praksēm pieejama šeit.

KONTEKSTS:

Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, un līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.       

17. februārī Veselības ministrija (VM) panāca vienošanos ar 504 ģimenes ārstiem par iesaistīšanos vakcinācijas procesā pret Covid-19. Veselības ministrs norādīja, ka ģimenes ārstu iesaiste ir nepieciešama, lai jau nākamnedēļ varētu sākt vakcināciju starp senioriem, kas vecāki par 70 gadiem.

Avots

Vai būs tālu jābrauc vakcinēties, un vai tas jādara izslimojušam Covid-19?

Vai būs tālu jābrauc, lai vakcinētos pret Covid-19, un vai vakcīna jāsaņem arī tad, ja Covid-19 izslimots?

Vairāk šeit

Darba devējs nevar prasīt vakcinēties pret Covid-19

Tiesībsarga birojam arvien biežāk zvana iedzīvotāji, kam ir satraukums, jo darba devējs liek obligāti vakcinēties pret Covid-19, pretējā gadījumā var zaudēt darbu. Pagaidām pārsvarā šāda informācija saņemta no medicīnas un militārās nozares pārstāvjiem. Eksperti uzsver, ka šādi draudi no darba devēja puses ir prettiesiski, savukārt ministrijām turpmāk jāsniedz plašāka un precīzāka informāciju par to, kādos gadījumos un kāpēc atsevišķām iedzīvotāju grupām vakcinēšana tomēr var būt obligāta.

ĪSUMĀ:

• Tiesībsarga birojs saņēmis aptuveni 10 ziņas, ka darbadevējs prasa vakcinēties,
• Informāciju pārbauda, bet atklāt faktus ir grūti – ziņojumos nesauc darba devējus.
• Lielākoties par vakcinēšanās obligātumu interesējas militārās un medicīnas nozares darbinieki.
• Tiesībsarga birojs: Likums ļauj atsevišķām grupām notikt obligātu vakcinēšanos. 
• Obligātai potēšanai jābūt pamatotai, leģitīmai, piemēram, ar augstu risku.
• Ja leģitīma mērķa obligātai vakcinēšanai nav, darba devējs to nevar prasīt.
• Tiesībsarga birojs: jāsniedz plašāks skaidrojums par vakcīnu obligātumu dažām grupām. 
• Ja ir bažas par darba devēja rīcību, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

KONTEKSTS:

Pilna laika karavīriem vakcinācija būs obligāta, tas esot valsts drošības jautājums. Brīvprātīga vakcinācija būs zemessargiem un civilajiem darbiniekiem. Savukārt ārstniecības personas ir pirmās, kuras sāka saņemt vakcīnas pret Covid-19.

Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt 8 prioritārās grupas, un līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām saskaņā ar valdībā apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu paredzēts sapotēt 70% pieaugušo. Šī gada trešajā – ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nebūs saņēmuši iepriekš. 

Vairāk šeit

Vakcinācija pret Covid-19: 8 prioritāras grupas

Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, un līdz ar sociālo aprūpes centru klientiem un darbiniekiem otrajā prioritārajā grupā plānots vakcinēt arī nacionālajai drošībai svarīgas amatpersonas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.          

ĪUSMĀ:

• VM paredz 8 prioritārās vakcinējamo personu grupas:

1. mediķi un īpašas pacientu grupas pēc ārstu norādījuma.
2. sociālo aprūpes centru darbinieki un klienti; svarīgākās valsts amatpersonas.
3. seniori virs 70 gadiem; tie, kuri dzīvo ar hroniski slimiem bērniem, aprūpē slimos.
4. seniori 60–70 gadu vecumā.
5. bērnudārzu un vispārējo skolu, operatīvo dienestu darbinieki, armija, Zemessardze, “kritiski svarīgie energoapgādes komersanti”.
6. speciālo iestāžu, tai skaitā patversmju, klienti, personas ieslodzījuma vietās.
7. nozaru prioritārie darbinieki, reliģisko organizāciju garīgais un kalpojošais personāls.
8. darbinieki, kuri saskaras ar daudziem cilvēkiem, kuri darbā nevar distancēties.

• Cerēts, ka trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos.
• Šis grupas var mainīties, ņemot vērā situāciju un valdības lēmumus.
• Ja būs vakcīnas un kapacitāte, varēs vakcinēt uzreiz vairākas grupas.
• Negaidīs, kamēr vakcinēsies visa grupa, ja parādās vietas rindā, aicinās nākamo.
• Vakcinēs arī viedokļu līderus, kuri tie būs – vēl lems.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kura tagad ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Savukārt decembra beigās ir sākta mediķu vakcinācija, taču vakcīnu daudzums Latvijā ir neliels, un vakcinācija norit lēnāk, nekā iepriekš cerēts.

Vairāk šeit

Dānija un Zviedrija izsniegs Covid-19 vakcinācijas pases

Dānija un Zviedrija paziņojušas par plāniem izsniegt digitālus sertifikātus, kas apliecina, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19 – tā dēvētās Covid-19 vai vakcinācijas pases. Tās primāri būtu paredzētas ceļošanas atvieglošanai. Piemēram, Igaunija jau tagad ļauj iebraucējiem nedoties pašizolācijā, ja ir potēšanos apliecinošs dokuments. Eiropas valstu nostāja pret ideju gan nav viennozīmīga – diskusijas turpinās par dažādiem jautājumiem, tostarp privātumu un personas datu aizsardzību.

Vairāk šeit

Armijā vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta

Pilna laika karavīriem vakcinācija būs obligāta, tas esot valsts drošības jautājums. Aizsardzības ministrijā norādīja, ka vakcinācijas plāns ir gatavs.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar valdībā apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu paredzēts līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo. No marta paredzēts ne mazāk kā 100 000 potēto nedēļā. Īslaicīgi jāspēj potēt arī līdz 150 000 nedēļā. 

Būs vienots vakcinēšanas tīkls, un cilvēkus vakcinēšanai reģistrēs jau iepriekš. Ja kāds negribēs potēties, rindas kārtībā vietu piedāvās nākamajam. Plāno speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnas devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Bet 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, 31.janvārī – vēl 2 400 devas. 

Savukārt februārī tiek gaidītas pirmās vakcīnas devas no “AstraZeneca”, ko janvāra nogalē izmantošanai Eiropas Savienībā apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Komisija.

Vairāk šeit

Izraēlā vērienīgākā Covid-19 vakcinācija pasaulē

Izraēla izvērsusi vērienīgāko vakcinācijas kampaņu pasaulē. Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju saņēmuši vienu “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu, bet aptuveni desmitdaļa saņēmusi jau nepieciešamās divas potes. Turpat blakus – palestīniešu teritorijās – situācija ne tuvu nav tik spoža.

Vairāk šeit

Jauns vakcinācijas plāns - līdz 2021. gada vasaras beigām grib vakcinēt 70% pieaugušo pret Covid-19

Lai sasniegtu vakcīnu piegāžu apjomam atbilstošu potēšanas pret Covid-19 ātrumu, tiks organizēts kopēji vadīts vienotais vakcinēšanas tīkls, un līdz vasaras beigām paredzēts sapotēt 70% pieaugušo, paredz ceturtdien valdībā apstiprinātais Covid-19 vakcinācijas plāns.

ĪSUMĀ:

• Paredzēts līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo.
• Būs vienots vakcinēšanas tīkls.
• Cilvēkus vakcinēšanai reģistrēs jau iepriekš.
• Ja kāds negribēs potēties, rindas kārtībā vietu piedāvās nākamajam.
• Būs speciāls IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai.
• No marta paredzēts ne mazāk kā 100 000 potēto nedēļā.
• Īslaicīgi jāvar potēt arī līdz 150 000 nedēļā.
• Ministrs gan atzīst, ka vakcīnu saņemšanas pīķus gaidāms tikai maijā, jūnijā.

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Lielāko devu skaitu - aptuveni 1,7 miljonus devu - bija plānots iegādāties no “AstraZeneca”. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

 Vairāk šeit

Kurus cilvēkus vakcinēs, un kur to reģistrēs?

1. Kur reģistrēs, ka esmu vakcinējusies? Vai es to varēšu kādam pierādīt?
2. Es neesmu Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet dzīvoju Latvijā, un man ir uzturēšanās atļauja. Vai varēšu saņemt vakcīnu? Vai par to būs jāmaksā?
3. Ja pirmā vakcīnas deva būs saņemta Latvijā, vai otru vakcīnas devu es varēšu saņemt citā valstī?

Vairāk šeit

Vai vakcinācija pret Covid-19 nodrošina pret tālāku vīrusa pārnesi?

1. Speciālistiem nav vienas konkrētas atbildes, cik ilgi vakcīna pilda savu funkciju, tāpēc man ir jautājums – cik bieži mums būs jāvakcinējas?
2. Vai tas būs kā ar gripu – reizi gadā?
3. Biežāk vai retāk?
4. Ja es būšu vakcinēts, vai es varu būt drošs, ka es neaplipināšu tos, kuri nav vakcinēti?

Vairāk šeit

Baidās gan no Covid-19, gan no vakcīnas; potēties gatava tikai puse

No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, – 37% respondentu, liecina aptauja, kuru pēc LSM.lv pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Atšķirības ir arī starp citām grupām, tomēr valodas ziņā tās ir visvairāk izteiktas. Taču iemesls, kā liecina aptauja, nebūt nav “koviddisidentisms” (tas kā masveida fenomens aptaujā netika atklāts), bet pilnībā racionāls – cilvēki atzīst, ka viņiem pietrūkst ticamas informācijas un ka viņi ir ļoti neapmierināti ar valdības darbu.

ĪSUMĀ:

1. Latvijā ir “kovidnoliedzēji” un “kovidskeptiķi”, taču tādu ir maz
2. Latvijā ir vakcinācijas “entuziasti”
3. Latvijā ir tādi, kas gatavojas atteikties vakcinēties
4. Cilvēki netic vakcīnu drošumam
5. Cilvēkiem pietrūkst informācijas lēmuma pieņemšanai
6. Kur cilvēki iegūst informāciju
7. Ko sabiedrība domā par valdības darbu saistībā ar epidēmiju
u.c.

Vairāk šeit