No 8. – 12.martam norisinājās Finanšu ministrijas tematiskās diskusijas par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (ANM plāns) paredzētajām reformām, kurās piedalījās arī plašs biedrību un nodibinājumu skaits, paužot viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem ANM plānā. Zemāk atrodami diskusiju materiāli:
|
Atbalsta joma |
Diskusijas materiāli |
|
Digitalizācija |
|
|
Ekonomikas attīstība |
|
|
Likuma vara |
|
|
Veselība |
|
|
Nevienlīdzības mazināšana |
|
|
Klimats un transports |
Pagājušajā nedēļā Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsāka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības plāna (ANM) projektu. Šobrīd notikušas tematiskās diskusijas par diviem no ANM plāna virzieniem – veselību un nevienlīdzības mazināšanu. Šonedēļ diskusijas turpināsies.
ANM plāns veselības jomā paredz stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību ilgtermiņā, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, tai skaitā uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. Sarunās EK norādīja, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz nozarē plānotajām reformām, līdz ar to turpināsies diskusijas par nepieciešamajiem precizējumiem, pilnveidojot veselības jomā paredzētos pasākumus.
Savukārt, nevienlīdzības mazināšanas jomā ANM plāns paredz mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos. Tas tiks paveikts, uzlabojot sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai. Arī šajās sarunās EK turpināja uzsvērt nepieciešamību piedāvāt skaidrākas reformas, kas atbilst identificētajiem izaicinājumiem. Papildus EK aicināja piedāvāt skaidrākus reformu progresa mērījumu indikatorus, kas labāk atspoguļotu kvalitatīvāku nozares politikas veidotāju priekšlikumus iepriekšminēto izaicinājumu risinājumam.
ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.
Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).
Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf@fm.gov.lv.
Šodien, 2020. gada 4.februārī, valdībā izskata finanšu ministra iesniegto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Plāna projekts, kurš sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, pēc izskatīšanas valdībā tiks virzīts saskaņošanai EK.
ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam.
“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropā jauna, līdz šim vēl nebijusi finansējuma programma. Esam vienojušies par plānu tā finansējuma izmantošanai Latvijas attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei. Plānā paredzētās reformas un investīcijas ir vērstas uz mūsu valsts ilgtermiņa attīstību ar īpašu uzsvaru uz produktivitātes pieaugumu caur zaļo un digitālo transformāciju. Mēs esam gatavi jau šajā gadā sākt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu investēšanu Latvijas ekonomikā,” uzsver Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai EK apstiprinātu dalībvalstu ANM plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija ANM plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tai skaitā izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt, pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.
Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt. Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).
Pēc viedokļa saņemšanas no EK, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots. Ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro (2%). Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.
Ar MK protokollēmuma projektu un informatīvo ziņojumu var iepazīties MK mājaslapā. ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.
ĪSUMĀ:
KONTEKSTS:
Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.
Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.
Tāpat valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.
Lielāko devu skaitu - aptuveni 1,7 miljonus devu - bija plānots iegādāties no “AstraZeneca”. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.
