Dalība NVO pārstāvju sarunā par finansētāju prasībām projektos pēc jaunā nodokļu režīma ieviešanas

Latvijas Pilsoniskā alianse 29. jūlijā plkst.15.00 rīko sarunu par finansētāju, valsts iestāžu un aktivitāšu īstenotāju prasībām un savstarpējo sadarbību esošo finanšu līgumu ietvaros, kas varētu mainīties pēc nodokļu režīma izmaiņām ar š.g 1. jūliju. Saruna notiks attālināti Zoom platformā.

Sarunā aicināti piedalīties pārstāvji no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kontroles, Sabiedrības integrācijas fonda un Valsts kultūrkapitāla fonda.

Sarunas fokusā būs jautājums par to, kā finansētājiem, uzraugiem un aktivitāšu īstenotājiem veiksmīgāk sadarboties esošo finansējuma līguma ietvaros, kas tiek atbalstīti no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, lai sasniegtu projektos noteiktos mērķus tai pat laikā nepārkāpjot normatīvo aktu regulējumu. Sarunas mērķis ir rast vienotu izpratni par pārejas periodu, lai ieviestais nodokļu regulējums, kas stājas spēkā š.g. 1. jūliju neietekmētu noslēgto līgumu budžeta tāmes, kā arī plānotos sasniedzamos rezultatīvos rādītāju, ko uzraugi var vērtēt kā neatbilstoši prasībām īstenotas aktivitātes un aprēķināt neattiecināmās izmaksas, ar ko biedrības un nodibinājumi saskārās arī vīrusa Covid-19 radītās pandēmijas laikā, lūdzot finansētāju pretīmnākšanu esošajos finansējuma līgumos.

NVO pārstāvjus aicinām pieteikties sarunai līdz 23. jūlija plkst. 16:00, sūtot e-pastu uz alianse@nvo.lv.

Šis informatīvais materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības Integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild Latvijas Pilsoniskā alianse.

Finanšu līderus uztrauc mākslīgā intelekta izmantošana uzskaitē

53% finanšu līderu uzskata, ka vairāk nekā puse visu finanšu uzskaites procesu uzņēmumos varētu tikt automatizēti ar mākslīgā intelekta (MI) pielietojumu jau tuvāko trīs gadu laikā, liecina ikgadējais "EY" finanšu grāmatvedības attīstības pētījums "Kā uzņēmumu atskaitēm labāk atspoguļot biznesa patieso vērtību?".

Saskaņā ar EY pētījumu, 54% finanšu nozares speciālistu uzskata, ka drīzumā uzņēmumu finanšu uzskaites pamatā būs blokķēdes risinājumi.

"Mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju pilnvērtīga izmantošana finanšu uzskaites jomā ieviesīs fundamentālas pārmaiņas. Taču šīm pārmaiņām ir nozīmīgi šķēršļi - šobrīd MI lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība. Mūsu pētījumā 68% finanšu profesionāļu atzina, ka mākslīgā intelekta jomā vēl ir jāpilnveido pārvaldība, kontroles iespējas un jāizstrādā MI iespēju ētikas ietvars," stāsta "EY" partnere Baltijas valstīs Diāna Krišjāne.

Kamēr nav izsvērtu uzraudzības mehānismu un ētikas ietvara, 63% "EY" pētījuma dalībnieku atzina, ka tos uztrauc iespējamie riski, kas rastos no MI izmantošanas finanšu uzskaitē.

"Finanšu funkcijas automatizācija nozīmēs arī nozares profesionāļu lomas maiņu, proti, no finanšu direktoriem arvien vairāk tiks sagaidīts vērtīgs, tālejošs redzējums un biznesa attīstības prognozes, kamēr ikdienas darbi paliks mākslīgā intelekta vadītu procesu rokās. Tāpat mēs redzam, ka uzņēmumu vadības līmenī arvien pieprasītāka ir augstas kvalitātes informācija par ne-finanšu rādītājiem, piemēram, par uzņēmuma pārvaldību, ietekmi uz vidi un sociālo telpu. Šīs ir jomas ar kurām ir jāpapildina uzņēmumu uzskaites funkcijas un līdz ar to – arī izpratne par uzņēmumu ilgtermiņa vērtību," papildina D. Krišjāne.

 

EY pētījuma "Kā uzņēmumu atskaitēm labāk atspoguļot biznesa patieso vērtību?" ietvaros tika aptaujāti vairāk kā tūkstotis finanšu direktoru un nozaru uzraugošo institūciju pārstāvji 26 valstīs. Pētījumā aptvertas 13 ekonomiku vadošās nozares un aptauju papildināja padziļinātas intervijas ar finanšu profesionāļiem.

AVOTS

Finanses un konkursi energoefektivitātes jomā

1. Aicinām eksportējošos uzņēmumus pieteikties līdz 50% atbalstam mājaslapu un e-veikalu izstrādei un modernizēšanai https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-majaslapu-izstradei-un-modernizesanai
2. Atbalsts algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem būs pieejams jebkuras nozares uzņēmumam https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-algu-subsidijai-daleji-nodarbinatiem-darbiniekiem-bus-pieejams-jebkuras-nozares-uznemumam

3. Arī apgrozāmo līdzekļu subsīdija būs pieejama visu nozaru uzņēmumiem https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ari-apgrozamo-lidzeklu-subsidija-bus-pieejama-visu-nozaru-uznemumiem  

4. Jaunuzņēmumi var saņemt finansējumu Covid-19 radīto izaicinājumu risināšanai https://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/apvarsnis_2020_red/progr_petn_jaunumi/?text_id=41460

5. Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/grantu-apgrozamajiem-lidzekliem-komersanti-vares-sanemt-katru-menesi-lidz-maija-beigam

Finanses un konkursi

1. LIAA aicina eksportējošos uzņēmumus pieteikties līdzfinansējumam digitālajiem pakalpojumiem https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/liaa-aicina-eksportejosos-uznemumus-pieteikties-lidzfinansejumam-digitalajiem-pakalpojumiem
2. Jauna atlases kārta ES fondu programmā uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/jauna-atlase-es-fondu-programma-uznemejiem-finansejuma-piesaistei-kapitala-tirgos
3. Atbalsts algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem būs pieejams jebkuras nozares uzņēmumam https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-algu-subsidijai-daleji-nodarbinatiem-darbiniekiem-bus-pieejams-jebkuras-nozares-uznemumam

4. Atvērts EuroNanoMed III 2021. gada projektu konkursshttps://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/era_net_proj/era_net_aktualitates/?text_id=41411

5. Arī apgrozāmo līdzekļu subsīdija būs pieejama visu nozaru uzņēmumiem https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ari-apgrozamo-lidzeklu-subsidija-bus-pieejama-visu-nozaru-uznemumiem  

6. Atvērts ERA-NET EnerDigit projektu konkursshttps://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/era_net_proj/era_net_aktualitates/?text_id=41461

7. Jaunuzņēmumi var saņemt finansējumu Covid-19 radīto izaicinājumu risināšanai https://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/apvarsnis_2020_red/progr_petn_jaunumi/?text_id=41460

8. Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/grantu-apgrozamajiem-lidzekliem-komersanti-vares-sanemt-katru-menesi-lidz-maija-beigam 

9. Izsludināts konkurss LIFE nacionālā finansējuma saņemšanai https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/izsludinats-konkurss-life-nacionala-finansejuma-sanemsanai  

Būtisks solis Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai

Šodien, 2020. gada 4.februārī, valdībā izskata finanšu ministra iesniegto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Plāna projekts, kurš sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem un Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, pēc izskatīšanas valdībā tiks virzīts saskaņošanai EK.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam.
“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropā jauna, līdz šim vēl nebijusi finansējuma programma. Esam vienojušies par plānu tā finansējuma izmantošanai Latvijas attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei. Plānā paredzētās reformas un investīcijas ir vērstas uz mūsu valsts ilgtermiņa attīstību ar īpašu uzsvaru uz produktivitātes pieaugumu caur zaļo un digitālo transformāciju. Mēs esam gatavi jau šajā gadā sākt Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu investēšanu Latvijas ekonomikā,” uzsver Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai EK apstiprinātu dalībvalstu ANM plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija ANM plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tai skaitā izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt, pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt. Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots. Ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro (2%). Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu.

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Ar MK protokollēmuma projektu un informatīvo ziņojumu var iepazīties MK mājaslapā. ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.