Eiropas Padome kritizē Latviju par nacionālo minoritāšu politiku un aicina to koriģēt

Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejas rezolūcijā par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā pausts, ka Latvijai būtu jāpārskata prasības pēc valsts valodas prasmes līmeņa, pieņemot darbā publiskajā sektorā, un jānodrošina nepārtraukta iespēja iegūt izglītību minoritāšu valodā visur, kur tam ir pieprasījums. Latvijas Ārlietu ministrija vērtē, ka kopumā komiteja pozitīvi novērtē Latvijas sabiedrības integrācijas politiku.

Komiteja aicina Latviju:

• Veicināt sabiedrības integrāciju kā divpusēju procesu, vairojot visu sabiedrības daļu līdzdalību visās jomās, izglītībā, kultūrā un nodarbinātībā, tajā skatā publiskajā sektorā, neaprobežojoties tikai ar valodas zināšanu prasībām.
• Aktīvi veicināt nacionālo minoritāšu dalību kultūras, sabiedriskajā un ekonomiskajā jomā un sabiedriskajās aktivitātēs, īpaši tādās, kas tieši skar viņus.
• Izvērtēt valsts valodas prasmes standartus, kas regulē pieeju nodarbinātībai  publiskajā sektorā – vai tās ir nepieciešamas un proporcionālās visiem amatiem, kā arī nodrošināt, ka šīs prasības vēlētiem amatiem un amatiem pilsoniskajā sabiedrībā nerada šķēršļus.
• Nodrošināt, ka tiek saglabāta pieeja izglītībai minoritāšu valodā visā valstī, ar mērķi apmierināt esošo pieprasījumu, konsultējoties ar minoritāšu pārstāvjiem un bērnu vecākiem, ņemot vērā viņu intereses un bažas.  
• Darīt vairāk, lai novērstu nepilnības, ar kurām saskaras romu bērnu izglītošanas jomā, lai nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas izglītības iespējas, novērst nepamatotu romu bērnu nosūtīšanu uz speciālajām skolām. 

Tāpat komiteja apstiprināja vairākas rekomendācijas, tajā skaitā:

• pārskatīt normas, kas regulē personu dokumentu izsniegšanu, lai ievērotu tiesības uz pašidentificēšanos, nosakot etnisko piederību;
• cīnīties ar stereotipiem un aizspriedumiem politiskajā diskursā un ksenofobiju sabiedrībā;
• pārskatīt valodas kvotas masu medijos un attīstīt latviešu valodas lietošanu ar pozitīviem, nevis negatīviem stimuliem;
• pārskatīt valodas lietošanas normas  saziņā ar varas iestādēm, topogrāfiskajās norādēs un personvārdu rakstībā personas dokumentos;
• likvidēt romu diskrimināciju un uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Vairāk šeit

Krievijas varas mediji ziņo par Rietumos ražotajām vakcīnām

Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji aktīvi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.

Īsumā:

1. Nāves testu laikā
2. Mirušie pēc vakcīnas vai tās dēļ?
3. Pansionāti kā “izmēģinājuma poligoni”
4. Vakcīna esot bīstama glabāšanas temperatūras dēļ
5. Eiropā vakcīnai neuzticoties

Vairāk šeit