Eiropas Parlaments pieņēmis pagaidu regulējumu, kas ļaus interneta pakalpojumu sniedzējiem turpināt brīvprātīgi apkarot pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības atspoguļošanu tiešsaistē.
Reaģējot uz satraucošo faktu, ka pandēmijas laikā internetā parādās arvien vairāk tādu materiālu, kuros atspoguļota vardarbība pret bērniem, Parlaments, 537 deputātiem balsojot “par”, 133 — “pret” un 24 deputātiem atturoties, pieņēma regulu, kuras mērķis ir efektīvāk aizsargāt bērnus pret seksuālu vardarbību tīmekļa e-pasta, tiešsaistes tērzētavu un ziņapmaiņas vidē.
Aprīlī panāktā vienošanās paredz ieviest pagaidu atkāpes no Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta, kas aizsargā saziņas un informācijas plūsmas datu konfidencialitāti. Jaunās regulas darbības termiņš ir ierobežots — tā būs spēkā ne ilgāk kā trīs gadus. Ja šajā laikā tiks izstrādāts un pieņemts pastāvīgs tiesiskais regulējums cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, šīs regulas darbību varēs izbeigt arī ātrāk.
Pakalpojumu sniedzēju brīvprātīga iesaistīšanās
Jaunie noteikumi, gan nenosakot to par obligātu pienākumu, paredz, ka tīmekļa e‑pasta, tiešsaistes tērzētavu un ziņapmaiņas pakalpojumu sniedzēji varēs brīvprātīgi turpināt apzināt un izņemt saturu, kurā atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un ziņot par šiem konstatējumiem. Pakalpojumu sniedzēji varēs vērsties arī pret pāridarītāja centieniem tiešsaistes vidē izveidot emocionālu saikni ar bērnu (tā dēvēto iedraudzināšanu) un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm vai organizācijām, kas sabiedrības interesēs cīnās pret bērnu seksuālu izmantošanu.
Pakalpojumu sniedzējiem būs jāizmanto tādas tehnoloģijas, kas vismazāk pārkāpj privātumu.
Materiāli, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem
Tiešsaistē ievietotu materiālu, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem, var atklāt, izmantojot speciālas tehnoloģijas, kas skenē saturu, piemēram, attēlus un tekstu vai informācijas plūsmas datus. Analizēt attēlus un videomateriālus palīdz jaucējalgoritmi, savukārt teksta vai informācijas plūsmas datu analizēšanai, kas tiek veikta, lai atklātu iedraudzināšanu tiešsaistē, tiek izmantoti klasifikatori un mākslīgais intelekts.
Jaunie noteikumi neattieksies uz audiosaziņas skenēšanu.
Spēcīgāka privātuma aizsardzība
Eiropas Parlamenta deputāti uzstāja uz to, ka ir jāizveido pienācīgas procedūras un pārsūdzības mehānismi, lai tie, kuri uzskata, ka minētajos procesos ir pārkāptas viņu tiesības, varētu iesniegt sūdzības. Pakalpojumu sniedzējiem būs arī obligāti jāveic iepriekšēja ietekmes novērtēšana un konsultēšanās par izmantotajām skenēšanas tehnoloģijām ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm.
Citāts
Ziņotāja Birgita ZIPELE (S&D, Vācija) pēc balsojuma teica:
“Seksuāla vardarbība pret bērniem ir šaušalīgs noziegums un cilvēktiesību pārkāpums. Mums ir efektīvāk pret to jācīnās, jāvērš kriminālvajāšana pret lielāku skaitu pārkāpēju un jānodrošina labāka aizsardzība vardarbības upuriem. Šodien atbalstītie noteikumi ir kompromiss starp vajadzību atklāt bērnu seksuālo izmantošanu un lietotāju privātuma aizsardzību. Iespējams, tas nav ideāls risinājums, taču to varēsim reāli izmantot turpmākos trīs gadus. Tagad Komisijai ir steidzami jānāk klajā ar priekšlikumu pastāvīgākam risinājumam. Tā pamatā vajadzētu būt šajos pagaidu noteikumos iestrādātajām datu aizsardzības garantijām, tās papildinot ar mērķtiecīgāku privātas saziņas skenēšanu.”
Turpmākie soļi
Tagad šī regula vēl ir oficiāli jāpieņem Padomei, un tad to publicēs “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Regula stāsies spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas.
Vispārēja informācija
Minētās izmaiņas tiesiskajā regulējumā bija nepieciešamas, lai pēc ES Elektronisko sakaru kodeksa pilnīgas spēkā stāšanās 2020. gada decembrī interneta pakalpojumu sniedzēji varētu turpināt brīvprātīgi apkarot saturu, kurā atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem.
Komisija plāno vēl šogad nākt klajā ar priekšlikumu ilgstošākam šīs problēmas risinājumam.
-
Polona TEDESKO
Press Officer -
Agnese KRIVADE
Press Officer -
Jānis KRASTIŅŠ
Press Officer in Latvia
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru