4.martā Ministru kabients apstiprināja Pašvaldību likumprojektu, un to drīzumā sāks skatīt Saeimas atbildīgā komisija. Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali. Plānots, ka likumprojekts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Būtiska lieta, kas viennozīmīgi ir jālabo esošajā redakcijā, ir nosacījums, ka iedzīvotāju padomes tiek politiski ieceltas. Iedzīvotāju padomes ir jāievēl iedzīvotāju sapulcei, nevis domei. Tas nodrošinātu, ka šīs personas ir sabiedrības virzīti pārstāvji, ne politiski iecelta pārstāvniecība. Tāpat ir nepieciešams pārvērtēt, kur tiek veidotas šīs iedzīvotāju padomes. Esošā redakcija paredz, ka iedzīvotāju padomes jāveido tikai novada teritoriālā iedalījuma vienībās (pilsētās, pagastos), bet netiek veidotas arī novada administratīvā centra (piemēram, Saldus) un valstspilsētas pašvaldībās (piem., Rīga), taču iedzīvotāju padomēm jābūt visur, neatkarīgi no teritorijas lieluma.
Ir vēl citas būtiskas lietas, kas būtu iestrādājamas jaunajā Pašvaldību likumā, lai veicinātu atvērtas pašvaldības gan no informācijas pieejamības, gan iedzīvotāju iesaistes aspekta, un ceram, ka tad, kad likumprojekts tiks skatīts Saeimā, tomēr tiks iestrādāti efektīvāki mehānismi par līdzšinējiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru